Ventspils iela 2/4, +371 26 102 351, +371 27 841 827
- http://www.visit.sabile.lv/sabiles-evangeliski-luteriska-baznica/
- http://www.kandavasiecirknis.lv/?ct=sabil
Baznīca daudz cietusi un daudz reižu tikusi pārbūvēta; tagadējā celtne ir no 1608. gada. Interjerā skatāmajiem kokgriezumiem un svečturiem ir ļoti liela mākslinieciskā vērtība. Saglabājies 1450. gadā lietais zvans, kas šobrīd ir vecākais Latvijā un viens no vecākajiem Eiropā.
Sākumā bijusi maza kapela pie ordeņa pils. Gothards Ketlers 1567. gadā pavēlēja celt jaunu baznīcu. Ap 1600. gadu tā bija pussagruvusi un 1608. gadā cēla jaunu, tagadējais tornis celts 1682. gada. 19.gs. sākumā baznīcā novietoja vecās bruņinieku pils kapelas zvanu, kas liets 1450. gadā. Tas ir vecākais zvans Latvijā, kas darbojas vēl tagad. Otrs zvans liets 1932. gadā Liepājas drāšu fabrikā. Tagadējās ērģeles būvētas Drēzdenē ap 1859. gadu, baroka kancele (ap 1590) saglabājusies no iepriekšējās baznīcas un ir vecākā Latvijā. Rotājumos izmantoti renesanses laika motīvi – nišas, maskas, medaljoni.
Altāris (1876), altārglezna “Kristus pie krusta un svētā Marija Magdalēna” (1861) tika atvesta no Drēzdenes. 1984. gadā to izzaga, tad bojātu atrada. Mākslas Akadēmijas studenti to atjaunoja pateicoties ievērojamajai naudas summai, ko ziedoja Sabilē 1867.-1921.g. kalpojušā mācītāja Glēzera mazdēls no Vācijas. 1996. gadā svētbildi to atkal iesvētīja arhibīskaps Vanags.
Tumsas stundā virs baznīcas lielajām durvīm izgaismojas laterna, kuru baznīcas 740. gadadienā izkala un baznīcai uzdāvināja metālmākslinieks Vilnis Leja.
Kur tagad skola – bijis klosteris, kas ar pazemes eju bijis savienots ar baznīcu.
Ceļveži.lv oriģinālteksts. Informācija aktualizēta 10.04.2020.
Saistītie raksti:
- Sabile – pilsētas ceļvedis
