Parks izveidots 1962. gadā lai saglabātu augstvērtīgus kāpu mežus, priekškā-pas un pludmali no Vecāķiem līdz Gaujas grīvai. 1999. gadā parku paplašināja, un tagad tas stiepjas 0,5-2 km platā, 38 km garā joslā no Vakarbuļļiem līdz Inčupei, aizņemdams Baltijas jūras Rīgas jūras līča piekrasti 4103 hektāru platībā Rīgas pilsētā, Ādažu novadā un Saulkrastu novadā, skarot trīs Latvijas lielāko upju – Lielupes, Daugavas un Gaujas grīvas. 2002. gadā teritorija iekļauta Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo teritorijā tīklā “Natura 2000”.
Parka teritorijā pasākumi tiek vērsti galvenokārt uz jūras piekrastes kāpu biotopu – mežainu piejūras kāpu, dabisku boreālo mežu, priekškāpu, embrionālo kāpu, palieņu un piejūras zālāju aizsardzību. Vairāk nekā pusi teritorijas aizņem piejūras meži. Te saglabājusies neskarta daba, aizsargājami augi, dabiski veidotie kāpu amfiteātris un paraboliskā kāpa. Īpašas vietas ir Rožu kāpa un Dzīvības ieleja. Dabas parkā ir vairākas lieguma teritorijas, piemēram, ezers Ummis.
Kamēr vieniem jau izsenis šajā teritorijā interesējušas zvejas iespējas, citiem – to bagātīgie sauszemes resursi. Katrīnas II laikā izcirstie meži atstāja būtiskas sekas, “atdzīvinot” ceļojošās kāpas, savukārt zvejošanas intensitāte ir sekmējusi vairāku zivju sugu samazināšanos.
Caur Piejūras dabas parku iet viens no nozīmīgākajiem putnu migrācijas ceļiem Eiropā. Vislabāk putnus iespējams vērot Daugavas un Gaujas grīvās, kā arī Mangaļsalas niedrājos. Te var sastapt gan ūdensputnus, gan dziedātājputnus, gan arī – ja paveicas – ūpjus un jūras ērgļus.
Informācija aktualizēta 09.01.2022.
- https://www.rigasmezi.lv/lv/atputas_iespejas/piejuras_dabas_parks/Piejuras-dabas-parks/
- http://tourism.carnikava.lv/dabas-parks-piejura
