- https://saulkrasti.lv/novadpetnieciba/kugu-buve-jubileja/
- https://saulkrasti.lv/novadpetnieciba/kuga-kazas/
- https://www.celotajs.lv/lv/e/story/view/livu_cels/ff808181595f23a701595f73785d0000?0
Reizē ar izglītību un nacionālo pašapziņu vietējie zvejnieki saprata, ka, iegūstot pārticību, tiek iegūta neatkarība no muižkunga. Kaut arī lēni, tomēr, liekot lietā izdomu, tika uzlabotas zvejnieku laivas.
Kuģu būves zināšanas zvejnieki mācījās no igauņiem. Sākumā igauņu būvnieki darbojās kopā ar latviešiem, bet vēlāk, 18. gs. 80.gados, Liepupē, Skultē un Pēterupē bija savi meistari, kuri kuģus būvēja līdz Pirmajam pasaules karam.
Saulkrastu piekrastē trīs kuģu būves vietās – Pabažos, Pēterupē un Skultē no 1852. Līdz 1913. gadam tika uzbūvēti vismaz 52 burinieki: šoneri, gafelšoneri un brigantīnas.
Pabažu teritorija piederēja kronim (valstij), tāpēc tur bija daudz vieglāk dabūt atļauju kuģu būvei nekā vietās, kas piederēja muižkungiem.
Pabažu jūrmalā 1857. gadā uzbūvēja vienu no pirmajiem latviešu buriniekiem (ietilpība lielāka nekā 100 tonnas) – divmastu kuģi ‘’Wictoria”. Tā kā parasti vienai zemnieku saimniecībai nepietika līdzekļu kuģu būvei, arī šim bija divi īpašnieki: Mangaļu zemnieks Jānis Miķelsons un Pabažu zemnieks Pēteris Balodis. Dokumentos ‘’Wictoria” nosaukta par klāja liellaivu, un bijusi piemērota piekrastes braucieniem. Abos kuģa galos atradušies klāji, bet vidū – kravas telpas.
Kuģu būve mazajos jūrmalciemos bija daudz izdevīgāka nekā lielākās pilsētās, jo materiālu sagāde un doku lielums jūtami atšķīrās. 1884. un 1885. gadā vienlaikus tika būvēti 40 metru gari trīsmastu burinieki Pēterupē un Mīlgrāvī. Viena kuģa būvē piedalījās 15 – 20 strādnieki, tādēļ radās jaunas darba iespējas. Dažus jūrmalniekus kuģi padarīja bagātus un materiāli neatkarīgus. Dažkārt zvejnieku (kuģu būvētāju) ienākumi bija lielāki nekā muižkungiem.
Kuģu vārdus izvēloties, tos saistīja ar konkrētiem cilvēkiem. Populāri bija kuģi nosaukt sievietes vārdā. Turklāt ticēja, ka vārdu nedrīkst izrunāt, pirms kuģis nav nolaists ūdenī.
Pēterupes grīvā būvētos kuģus bija vieglāk no liedaga smiltīm dabūt jūrā, jo šajā vietā jūras līcis ir krietni dziļāks. Pastāv uzskats, ka jūras padziļinājums nav dabisks, bet veidots mākslīgi tieši kuģu būves vajadzībām.
20. gs. sākumā Saulkrastos izveidojās nelieli rūpniecības uzņēmumi, kas bija saistīti ar kuģu būvi: Zālīša ūdensdzirnavas un zāģētava Pēterupē, Birkhāna darvas ceplis Neibādē.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Pabaži_(Saulkrasti), https://zudusilatvija.lv/objects/object/18683/, https://lv.wikipedia.org/wiki/Saulkrastu_vēsture,
Informācija aktualizēta 07.04.2020.
Saistītie ceļveži un raksti:
