https://lv.wikipedia.org/wiki/Skultes_osta
http://www.aprinkis.lv/index.php/ekonomika/5968-skultes-osta-ceturta-lielaka
Upes iela 41, Zvejniekciems, Saulkrasti, [email protected]
Vidzemē pirmā un Latvijā lielākā no mazajām ostāmun, kura kravu apgrozījuma ziņā valstī ieņem ceturto vietu. Ostas treitorijās darbojas stividorkompānijas, kuras strādā ar kravām, ko piegādā uzņēmumi vismaz 250 kilometru rādiusā. Skultes ostas darbības pamatvirzieni ir ekoloģiski tīru kravu eksports un imports, zvejniecība, zivju apstrāde un tūrisms. Šurp pamatā tiek vesti kokmateriāli – papīrmalka, malka, celulozes un kurināmā šķelda, kā arī labība un kūdra. Lielākā daļa kravu tiek eksportētas. No importētajām kravām – sāls ceļu kaisīšanai un ogļskābā gāze, kas sašķidrināta cisternās tiek uzglabāta Ziemeļeiropas rūpniecisko un medicīnisko gāzu ražotāja “AGA” terminālī ostas teritorijā.
Vēsture
Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu sākumā uzvirmoja jautājums par ostas nepieciešamību Vidzemē. 1937. gadā 21. maijā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis viesojās Vidzemes jūrmalas pagastos, iepazīstoties ar zemnieku un zvejnieku dzīvi un vajadzībām. Tad arī viņš noteica jauno zvejnieku ostu būvēt šeit Skultē Aģes upes grīvā.
Acīmredzot ostas projektētāji zinājuši to pašu priekšrocību, ko jau tolaik ikdienā izmantoja vietējie zvejnieki – pavisam netālu, iepretī Aģes upes ietekai, sākas dabīgs, kuģošanai piemērots līča dziļums (4 metri).
Ostas būvdarbus uzsāka 1937. gada rudenī un tie ilga divus gadus. Vispirms uzbūvēja dienvidu molu: divās rindās jūrā sadzina pāļus, starp pāļu sienām sameta akmeņus un virs tiem dažāda veida fašīnas – žagaru, meldru, salmu kūļus. Molu ierīkošanai vajadzīgos akmeņus izzvejoja no jūras, ar ko nodarbojās piecas liellaivas. Pēc tam tika uzbūvēts ziemeļu mols un bagarēts jūras dibens ostas akvatorijā. Ostas būvi pabeidza 1939. gadā, uz tās atklāšanu sabrauca ap divdesmit apkārtnes zvejas motorlaivu. No Rīgas speciālā vilcienā ieradās arī zemkopības ministrs Jānis Birznieks.
Padomju laikā Skultes ostā stāvējuši kolhoza “Zvejnieks” zvejas kuģi, kam ar 30. gados būvēto ostas infrastruktūru un nelielām piestātnēm sīkiem remontdarbiem pilnībā pieticis – 4 metrus dziļā akvatorija tiem bijusi piemērota. Taču 1994. gadā, kad no varenā kolhoza pāri bija palicis vien neliels ražošanas iecirknis un no 26 zvejas kuģiem tikai seši, osta pamazām aizsērējusi, līdz dziļums kļuvis tik niecīgs, ka tajā varējušas iebraukt vienīgi motorlaivas.
Situāciju palīdzējusi labot drīzumā izveidotā Skultes ostas pārvalde, un jau 1997. gada novembrī eksportētas pirmās kokmateriālu kravas. Straujš ostas uzplaukums sācies gadu vēlāk, kad pabeigta dienvidu piestātnes celtniecība. 1999. gadā parādījās jauni kravu veidi – kamīna malka un zāģmateriāli, 2000. gadā sākās kūdras, bet 2001. gadā – kurināmās šķeldas eksports.
Pēc tam, kad 2002. gadā pabeidza ziemeļu mola rekonstrukciju, padziļināja ostas akvatoriju, tostarp kanālu, un vēlāk rekonstruēja arī dienvidu molu.
Ostā strādājošie uzņēmumi izbūvēja jaunas piestātnes un kravas laukumus pie tām, tika atjaunoti arī pievedceļi. Pēc molu pārbūves ostas teritorijā aizsērējumi vairs nav novēroti.
2018. gadā ostā īstenots liels projekts – uzbūvēta ēka ar vairākām aukstuma kamerām saldētu zvejas produktu uzglabāšanai.
Mūsdienas
Šeit ceļš līdz dziļumam ir daudz īsāks nekā citās ostās. Tas arī nav bieži jātīra, jo grunts iepretī Skultes ostai ir smaga – to veido mālaina un akmeņaina zeme, un smiltis uzkrājas tikai ostas jūras vārtos. Iespējams, tieši novietojuma un grunts dēļ pirmās investīcijas ostas būvei bijušas salīdzinoši nelielas.
Pašlaik Skultes ostā var ienākt 140 metrus gari kuģi, kuru iegrime ir līdz septiņiem metriem, jo akvatorijas un ieejas kanāla dziļums ir 8,2 metri. Ostā tiek nodrošināti loča un navigācijas pakalpojumi. Teritorijā vietu nomā vairāki privāti kravu apstrādes un eksporta uzņēmumi – SIA “Skultes kokosta”(http://www.skulteterminal.com/) un SIA “Emu Skulte”, nesen te ienākusi arī SIA “Baltic Cold Terminal”. Uzņēmumā SIA “Varita”, kas nodarbojas ar zivsaimniecību, tostarp zivju šķirošanu un atdzesēšanu, strādā arī zvejnieki. Vēl no kolhoza laikiem mantotā, bet vēlāk rekonstruētā cehā, SIA “ASK Enterprise” būvē alumīnija kuteru korpusus. Kopš 2009. gada šeit darbojas arī kartona iesaiņojuma fabrika SIA “Skultes kartons” (http://www.skulteskartons.lv/). Tāpat Skultes osta ir mājvieta vietējiem, mazajiem piekrastes zvejniekiem, kuri lielākoties vasarā zvejo Rīgas līča piekrastes ūdeņos.
Skultes ielā apskatāms akmens, ko izvēlējies Kārlis Ulmanis kā ostas būves liecinieku, tajā iekalti vārdi: “Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosināta, Jūrniecības departamenta celta, 1937.-1939. gadā tapa Skultes osta”.
Izbrauciens ar jahtu pa jūru
+371 29 214 264
Skultes osta, Zvejniekciems, Saulkrastu novads, [email protected]
Saulkrastos piedāvājam nelielu, bet ņipru Delanta 80 tipa jahtu, kas būs ērta līdz sešiem viesiem. Jahtas nomas cenas ir ļoti demokrātiskas. Saulkrastus, Zvejniekciemu un Skulti izbraucieniem iecienījuši jaunlaulātie kāzās, kā arī vecmeitu un vecpuišu ballīšu rīkotāji. Lieliska ideja ir izbaudīt saulrieta pielietu novakari uz jahtas klāja.
Informācija aktualizēta 11.04.2020.
Saistītie ceļveži un raksti:
