Kultūras nams “Zvejniekciems” Saulkrastu novadā

Infrastruktūra

+371 67 954 179, Atpūtas iela 1b, Zvejniekciems

Šo ēku 20. gs. vidū kolhoza “Zvejnieks” vajadzībām projektēja izcilā arhitekte, funkcionālisma piekritēja Marta Staņa. Kultūras nama pamati likti 1952. gadā, taču materiālu trūkuma dēļ to cēla ilgi – 5 gadus. Kad kultūras namu 1956. gadā atklāja, tas bija viens no modernākajiem ne vien Rīgas rajonā, bet visā Latvijas PSR.

Centrālā telpa kultūras namā ir lielā skatītāju zāle 700 vietām. Zem tās atrodas telpas bibliotēkai un lasītavai. Zāles griestus balsta pusotra stāvu augstas divu rindu dekoratīvas kolonas. Blakus atrodas sporta zāle, vestibils un garderobe. Ēkas apakšstāvu galos iekārtotas zvejnieku arteļa pārvaldes telpas, prāva sēžu zāle un telpas dažādu pulciņu nodarbībām, bet starpstāvā – auditorija 50-60 klausītājiem, telpas mācību un uzskates līdzekļiem un citām vajadzībām.

2019. gadā kultūras nams atklāts pēc kapitālās rekonstrukcijas, kas ilga divus gadus. Te darbojas Vidzemes jūrmalas mūzikas un mākslas skola, Jauniešu centrs, Saulkrastu amatiermākslas kolektīvs, notiek regulāra izstāžu darbība, kino seansi un augstvērtīgi mūzikas koncerti.

Plašāks apraksts:

1947. gada 13. jūlijā šeit nodibināja zvejnieku kolhozu “Zvejnieks”. Bet jau 50. gadu sākumā jaunizveidotais kolhozs bija tam laikam liels uzņēmums – tajā ir apvienotas 300 kolhoznieku sētas un kopējais biedru skaits sasniedz 800 biedru.

Ilgus gadus lielajai zvejnieku saimei trūka telpu plašākiem sarīkojumiem – teātra un kino izrādēm, priekšlasījumiem, pašdarbībai un sporta nodarbībām. Sevišķi asi kultūras nama trūkumu izjuta jaunatne. Lai apmierinātu zvejnieku arvien pieaugošās kultūras prasības, par vienu no svarīgākajiem un neatliekamākajiem uzdevumiem izvirzījās jautājums par kultūras nama celtniecību. Līdz šim zvejnieku kolektīvu mēģinājumi un pulciņu nodarbības notika Ainažu ielā 122 mājas otrajā stāvā, saukts par “sarkano stūrītī”.

Pēc piespiedu aiziešanas no Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes, arhitekte Marta Staņa piekrita uzaicinājumam strādāt nomaļajā zvejnieku ciemā Skulte. Iespējams, izvēli par labu arhitektei Martai Staņai noteica skultiešu atmiņas par viņu, kad no 1938. gada līdz 1942. gadam, strādājot par būvdarbu uzraudzi Jūrniecības departamentā, viņa reizēm iegriezās arī Skultē. Tas sakrita ar laiku, kad tika būvēta osta un kopžāvētava.

1950. gadā zvejnieku kolhozs “Zvejnieks” uzaicināja Martu Staņu braukt strādāt uz Zvejniekciemu. Jūras un dabas tuvums paliks turpmāk noteicošais viņas darbos.

Šajā laikā tapa viens no Martas Staņas agrīnajiem un zīmīgākajiem projektiem – kolhoza “Zvejnieks” ģenerālplāns, kur vienotā ansamblī un dialogā ar dabu tika iekļautas tādas celtnes kā kultūras nams, skola un daudzdzīvokļu ēkas. Šis projekts uzskatāms par neparastu fenomenu attiecīgajā laikā – 1950. gadu – kontekstā, jo savā veidolā un attieksmē tas ir pilnīgi moderns, pat ekoloģisks, neskatoties uz to, ka tapis tā laika stila – staļinisma arhitektūras pavēnī. No otras puses, tas ir savdabīgs kompromisa ceļš, kurā staļinisma principi ir klātesoši, taču organiski savijušies ar modernisma īpatnībām.

Tā laikā viens no sociālisma fenomeniem ir kultūras nams, tautā saukts par klubu. Kultūras nama izskatā tika ieliktas atsauces uz sengrieķu templi, kas apmeklētājā rada sajūtu par tieksmi uz ideālu un īpatnu garīguma klātbūtni – laimīgo un gaišo sociālisma nākotni. Vienlaikus tie kalpo par masu aģitācijas ieroci un brīvā laika pavadīšanas vietu, kurā cilvēki atrodas cieši kopā, viņu domas un darbi ir kontrolējami. Klubi ir pateicīgs ierocis padomju ideoloģijas varas kontrolei pār masām. Zvejniekciema kultūras nama arhitektūra ir savdabīgs tā laika piemērs.

Zvejniekciema kluba projektēšanu uzticēja arhitektei Martai Staņai, arhitektam Andrim Kalniņam un arhitektu grupai, kuri strādāja abu speciālistu vadībā. Viņi arī veica ēkas celtniecības tehnisko uzraudzību, vēlāk to darīja tikai arhitekte Marta Staņa. Zvejniekciema kultūras nama pamati tika likti 1952. gadā, taču jau tad zvejnieki apzinājās, ka uzcelt labu kultūras namu īsā laikā nevarēs.

Projektējot klubu, Marta Staņa domāja par apkārtējo vidi. Kultūras nams veidots uz zemes uzbēruma paaugstinājuma kā gaismas pils, vēlāk cēla arī Zvejniekciema vidusskolu un citas dzīvojamās ēkas tuvējā apkārtnē. Klubam apkārt plānoja veidot plašus parkus un zālienus. Ainava ap klubu tika veidota pārdomāti un ar izsmalcinātu gaumes izjūtu.

Ēkai ir lielisks novietojums attiecībā pret debespusēm. Kultūras nama celtniecība ilga piecus gadus, jo pastāvīgi trūka izejmateriālu.

Lietišķās mākslas izstrādājumu un dekoratīvo motīvu radīšanā Marta Staņa piesaistīja studentus no Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas. Jāpiebilst, ka jūras tēma, akcentējot vietas specifiku, tika apspēlēta gandrīz ikvienā lietišķās mākslas darinājumā, kas kā rotājošs vai papildinošs elements tika iekļauts kluba interjerā. Kultūras nama galvenās fasādes ornamentālo apdari darināja mākslas keramikas nodaļas absolvente Vilma Čače, ornamentālas starplogu celtniecības detaļas – tēlnieks Gunārs Piesis, logu apdari keramikā – Ruta Puzule, galvenajā fasādē iekļauto vitrāžu “Zivs” – Valija Dzene. Vienu no ēkas telpu sienām senāk rotājis izteiksmīgs, metālā kalts motīvs, kurā atainots zvejnieks ar rokās paceltu zivi.

 

Ēkas celšanas vēsture un etapi:

🔹1951. gada februāra kolhoza valdes sēdē piešķir 100 000 rubļus pārvaldes ēkas projekta izgatavošanai un pamatu iebetonēšanai; 🔹1952. gada janvāra valdes sēdē piešķir 500 000 rubļus pirmā stāva celtniecībai; 🔹1954. gada novembrī kluba ēkai tiek uzlikts jumts, izgatavoti 37 logi, nopirkti logu kalumi, izgatavotas eņģes, centrālai apkurei sagādāti 2 katli;

🔹1955. gada februārī ievadītas sarunas ar ģeoloģijas institūtu, jo pagrabā nāk ūdens, izdarīti 2 urbumi;

🔹1955. gada maijā pieņem kluba drenāžas darbu projektu;

🔹1955. gada oktobrī valde lūdz papildus līdzekļus Latvijas PSR Zivsaimniecības ministrijai. Kluba celtniecības nobeigšanai tiek piešķirts 1 miljons rubļu kredīts;

🔹1955. gada novembrī kluba galvenie celtniecības darbi(centrālapkure, kanalizācija, vēdināšana) ir pabeigti;

🔹1956. gada jūlijā pieprasa aizdevumu 300 000 rubļu apmērā, lai kluba telpas varētu nodot uz oktobra svētkiem;

🔹1956. gada septembrī tiek noslēgts līgums ar Mangaļsalas Zvejnieku kolhozu „9. Maijs” par zāles lustru izgatavošanu, tiek izmēģinātas bīdāmās durvis.

🔹1956. gada 8. novembrī kultūras nams “Zvejniekciems” tiek atklāts.

Centrālo vietu klubā aizņem 460 m² liela skatītāju zāle ar balkonu, tajā ietilpst līdz pat 700 skatītāju. Zāle aizņem ēkas vidusdaļā divus augšstāvus. Tā domāta ne vien sapulcēm un izrādēm, bet arī citāda veida sarīkojumiem, piemēram, dejām. Grīdas pacēlums ir tikai amfiteātra daļā. Iespējama arī foajē telpu savienošana ar skatītāju zāli, atverot saveramās durvis.

Lielajā zālē izprojektēta plaša skatuve teātra izrādēm, koncertiem un kino. Noņemot priekšskatuves grīdas klāju, radīta telpa orķestra novietošanai, savukārt kino projekcijas telpas novietotas virs amfiteātra un paredzētas diviem stacionāriem šaurfilmu projekcijas aparātiem.

Zem skatītāju zāles atrodas telpas bibliotēkai un lasītavai. Tās griestus balsta pusotra stāvu augstas divu rindu dekoratīvas kolonnas. Blakus bibliotēkai un lasītavai atrodas sporta zāle, vestibils un garderobe. Ēkas apakšstāvu galos iekārtotas arteļa pārvaldes telpas, prāva sēžu zāle un telpas dažādu pulciņu nodarbībām, bet starpstāvā – auditorija 50-60 klausītājiem, telpas mācību un uzskates līdzekļiem un citām vajadzībām.

Tagad Kultūras namā “Zvejniekciems” darbojas Vidzemes Jūrmalas mūzikas un mākslas skola, Jauniešu centrs, Saulkrastu amatiermākslas kolektīvu, notiek regulāra izstāžu darbība, kino seansi un augstvērtīgi mūzikas koncerti.

Informāciju sniegusi Saulkrastu kultūras centra vadītāja Ilze Jakuša-Kreituse. Informācija aktualizēta 09.04.2020.

Saistītie ceļveži un raksti:

Naktsmājas Saulkrastos



Booking.com