Vaiņode pasaulē pazīstama pēc trīs lietām: ar vācu dirižabļu kara bāzi 1916. gadā, Krievijas lidlauku un raķešu bāzi vairāk nekā 50 gadus, un ar vaiņodnieku ilgāko protesta akciju Latvijas vēsturē – 54 diennaktis pret dzelzceļa likvidēšanu.
Vēstures avotos Vaiņodes novads (Bāta) pirmo reizi minēts 1253. gadā Apdzīvotā vieta sāka attīstīties pēc Liepājas-Mažeiķu dzelzceļa līnijas izbūves 1871. gadā 19. gadsimtā beigās uz Vaiņodes (Wainoden) muižas zemes pie Vaiņodes stacijas izveidojās ciems, kurā dzīvoja, galvenokārt, ķieģeļnīcas un kokzāģētavas strādnieki, savukārt uz Lielbātas muižas zemes izauga vasarnīcu ciems Bāta. 1925. gadā tos apvienojot izveidoja Vaiņodes-Bātas ciemu. 30-tajos gados Vaiņode bija pazīstama kā kūrortu vieta ar tīru gaisu. 1954. gadā tai tika piešķirts strādnieku ciemata statuss (zaudēts 1990. gadā). Padomju laikā dienvidos no Vaiņodes (tagadējā Vaiņodes muiža) atradās Padomju armijas militārais lidlauks ir viens no lielākajiem Baltijā.
Vaiņodē atrodas novada dome un administratīvās iestādes, kultūras nams, vidusskola, mūzikas skola, doktorāts, aptieka, Vaiņodes pagasta muzejs (bijušajā stacijas ēkā), luterāņu un katoļu baznīcas.
Sarkanarmiešu brāļu kapi ar 5800 apbedījumiem.
Piemiņas vieta represētajiem. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā,14. jūnijā notiek atceres pasākumi. 1941. gadā izsūtīja 20, bet 1949. gadā 118 vaiņodniekus.
Vaiņodes novadā atrodas arī skaistas atpūtas vietas pie ūdens. Muskatu (Bātas) dzirnavezers (10.4ha.) ir iecienīta atpūtas un makšķerēšanas vieta. Pižuka dīķis (jaunu veidolu ieguvis, jo ticis attīrīts un izveidotas mākslīgas saliņas, kas padara savdabīgu šo vietu, ir arī Kalšu ezers, kuru šķērso Latvijas-Lietuvas robeža.
