Gogoļa ielā 9
1710.-1715. gadā šeit tikusi uzcelta Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas koka baznīca, kas eksistēja līdz 1773. gadam, kad to un blakus esošo Svētā Nikolaja baznīcu nojauca un no to materiāliem uzcēla Visu Svēto kapelu. 1774.-1778. gadā tika uzcelta nākamā Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas koka baznīca. 1812. gada kara laikā tā nodedzināta kopā ar daudzām Rīgas priekšpilsētām.
Šī baznīca celta klasicisma stilā 1814.-1818. gadā, projekta autors ir Rīgas pilsētas būvmeistars Teodors Gotfrīds Šulcs. Baznīcai ir astoņstūrains trīspakāpju zvanu tornis ar barokālu smaili un krustu, centrālais kupols, kuru ietver četri mazāki sīpolveida kupoliņi ar krustiem. Kupolam četrās pusēs izvietoti nelieli kvadrātveida tornīši. Fasādes ir rotātas klasicisma elementiem.
Te apvienotas divas baznīcas: Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca (celtnes centrālā daļa; noslēdzas ar altāri) un Svētā Nikolaja baznīca (priekšbaznīca, piebūvēta centrālajai celtnei). Faktiski baznīcā ir trīs altāri: galvenais — centrālais, iesvētīts par godu Vissvētās Dievmātes pasludināšanai, un divi altāri priekšbaznīcā (faktiski ir divi sānu altāri, kas dala vienotu būves daļu) — pa labi Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja altāris, kurā parasti notiek dievkalpojumi darba dienu laikā un agrā Dievišķā Liturģija svētdienās un lielo svētku dienās, bet pa kreisi — Sv. Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija altāris, kurā dievkalpojumi notiek parasti tikai altārsvētkos.
Starp baznīcas svētumiem īpaši godāta tiek Svētītāja Nikolaja svētbilde rizā un augstā kokgriezumiem rotātā kiotā. Pie tās vairākkārt ir notikušas izdziedināšanas. Agrāk svētbilde atradās daudzu lielā un greznā kapelā dzelzceļa stacijas laukumā. 1926. gadā kapelu nojauca kā “cara laika pieminekli”, bet svētbildi pārnesa uz Dievmātes Pasludināšanas baznīcu.
1839. gadā tika uzcelts koka žogs ap baznīcu, 1886. gadā nomainīja vēl joprojām esošais metāla žogs. Baznīca ir gandrīz nemainīgā veidā saglabājusies līdz mūsdienām. Pēdējo reizi tā remontēta 20. gs. 90-tajos gados.
