Šī mazā pamestā pareizticīgo baznīca, kas paslēpta Puutlipalu mežā, ir viens no unikālākajiem apskates objektiem Vastselīnas pašvaldībā (Igaunijas dienvidaustrumu dāļā).
20. gadsimta 20. gados Pūtli ciemā apmetās 9 krievu ģimenes no Izboskas, kuras pēc Neatkarības kara bija kļuvušas par Igaunijas pilsoņiem. Tika nopirktas pāris vietējās saimniecības, sadalītas starp šīm ģimenēm un uzceltas mājas. Bērni mācījās Loosi igauņu skolā, lai viņi iemācītos igauņu valodu. Dzīve pamazām sāka virzīties uz priekšu, tika dibināta pareizticīgo draudze. Viens no kolonistiem ziedoja baznīcai un kapsētai purvainu zemes gabalu, ļaudis ziedoja naudu, atbalstu saņēma arī no Veru un Pečoru pareizticīgo draudzēm (Pečori līdz Otrajam pasaules karam bija Igaunijas daļa).
Sv. Nikolaja baznīca tika pabeigta 1935. gadā. Šī ir koka baznīca, kurai sākotnēji bija skaidu plātnes jumts. Iekšpusē tā tika bagātīgi rotāta un tai tika ziedotas ikonas. Baznīca darbojās līdz Otrā pasaules kara pirmajiem gadiem.
Garais padomju periods izkaisīja Puutli ciema kopienu. Pēc tam, kad nomira baznīcas vecākais Ivans Nossovs, baznīca sāka sabrukt un tika izlaupīta. Nākamās paaudzes tomēr Puutli katru augustu pulcējas uz kapsētas svētkiem.
2015. gadā bezpeļņas biedrība Vanaajamaja sāka darbu pie baznīcas saglabāšanas projekta. Visi darbi tika veikti brīvprātīgi. Igaunijas Lauku universitātes meža nozares maģistrantūras studenti prakses laikā stiprināja ēkas guļbūves sienas. 2016. gada maija pirmajā nedēļā starptautiska 10 cilvēku komanda no Igaunijas, Latvijas, Slovēnijas un Francijas brīvprātīgajiem atjaunoja baznīcas torņa rāmi, sakārtoja logus un iekšdurvis, uzstādīja starpsienu un ārdurvis, kā arī uzlika jaunu skaidu plākšņu jumtu. Viņus atbalstīja vietējie iedzīvotāji ar pirti, naktsmājām un pārtiku. Konservēšanas darbu atbalstīja arī atsevišķi uzņēmēji, bez maksas nodrošinot kokmateriālu sagatavošanu šo darbu veikšanai.
Informāciju apkopojusi Aija Spura
