1810. gadā uzņēmējs Bernhards Kleins Raunas pilsmuižā izveidoja cukura fabriku, kur cukuru ieguva no importētā cukurniedru jēlcukura. No brūnā jēlcukura atdalīja melasi un to pārstrādāja cukurā. Savukārt iztvaicēto cukura sīrupu lēja veidnēs, kur tas sastinga, veidojot tā saucamās cukura galvas (cukura konusus), ko zāģēja un skaldīja mazākos gabalos – graudu cukurā.
Cukura manufaktūras ēka bija būvēta no ķieģeļiem 30 x 5 asu (~64 x 11 m) platībā. Manufaktūras četrus vārāmkatlus izgatavoja Cēsu vara kalējs un iemūrēja vācu mūrnieki, bet visus citus mūrnieku, namdaru un galdnieku darbus veica vietējie cilvēki no Raunas un Baižkalna muižām. Pie manufaktūras tika izveidota podnieka darbnīca, kur no vietējiem māliem izgatavoja cukura formas un podus.
1814. gadā Raunas muižas cukura manufaktūrā bija nodarbināts viens meistars, trīs zeļļi – ārzemnieki – un 18 vietējie cilvēki, savukārt 1817. gadā – 2 ārzemnieki un 20 vietējie cilvēki.
1813. gadā cukura manufaktūra Raunā eksportēja uz Kēnigsbergu un Dan-cigu ap 20 tonnu cukura, kas ir 36 % no visa pārstrādātā cukura daudzuma, kā arī ap 92 tonnām sīrupa jeb 71 % no iegūtā sīrupa. 1816. gadā cukura manufaktūra saražoja 413 tonnas cukura un 203 tonnas sīrupa, pārspējot visas pārējās Vidzemes cukura manufaktūras produkcijas ziņā.
Foto no Raunas muzeja arhīva
Uzņēmuma biznesa panākumu atslēga bija Eiropas lielie vēstures notikumi. Pateicoties Napoleona kariem un Anglijas kontinentālajai blokādei, kļuva izdevīgi ražot cukuru Krievijas impērijas iekšzemes tirgum. Taču ap 1816. gadu situācija mainījās, tika pazemināta jēlcukura ievedmuita, līdz ar to tirgū pieauga konkurence. Cukura ražošana kļuva neizdevīga, un īsā laikā cita pēc citas bankrotēja vēl nesen izveidotās cukurfabrikas. Šāds liktenis piemeklēja arī šo uzņēmumu Raunā. Lielo parādu dēļ tas 1819. gadā bankrotēja.
Informācija aktualizēta 20.04.2021.
Saistītie raksti:
- Raunas muiža
- Bernhards Kristians Kleins (1762-1819) – uzņēmējs
