18. un 19. gadsimtu mijā Kleins (Bernhard Christian Klein) bija bagātākais rīdzinieks, viens no bagātākajiem sava laika baņķieriem, dēvēts par “Rīgas Rotšildu”. Kleins bija Rīgas Lielās ģildes vecākais, baudīja Krievijas valdības uzticību un bija tās pilnvarnieks tirdznieciskajos darījumos ar Prūsiju. Viņš nodarbojās ar starptautiskiem tirdzniecības darījumiem Lielbritānijā un Holandē, tāpēc viņa rokās koncentrējās milzīgs kapitāls. Savu naudu viņš ieguldīja vairākos nekustamajos īpašumos, tai skaitā iznomājot uz 99 gadiem Raunas pilsmuižu, Launkalnes muižu, Baižkalna muižu un Brantu muižu. Iegūtajos īpašumos viņš veidoja ražotnes un iznomāja citiem uzņēmējiem.
Napoleona kara dēļ mazinājās cukura imports, un saistībā ar to 1810. gadā Raunā sāka darboties Kleina cukurniedru pārstrādes manufaktūra. Ne viss gāja gludi – jau pēc diviem gadiem to nopostīja ugunsgrēks, bet 8 mēnešu laikā to atjaunoja, padarot vēl jaudīgāku. 1816. gadā tā bija lielākā cukura ražotne Vidzemē.
Ar cukurrūpniecību pastarpināti bija saistīts arī otrs Cēsu apriņķī izveidotais uzņēmums – Papīra manufaktūra Baižkalna muižā, kur galvenokārt izgatavoja zilo un balto papīru cukura iesaiņošanai. Kleins mēģināja attīstīt papīrrūpniecību arī Pierīgā, bet šie projekti nebija īpaši veiksmīgi. Pēc tam, kad finansiālie darījumi vairākkārtīgi cieta neveiksmi, parādu nasta auga un Kleins nonāca bankrota priekšā. Neticot, ka spēs izpildīt uzņemtās saistības, un nespējot paciest gaidāmo negodu, 1819. gadā reiz veiksmīgais uzņēmējs dzīvi beidza pašnāvībā, atstājot ievērojamu parādu (trīs miljoni rubļu sudrabā). Bet cukura un papīra manufaktūras turpināja darboties.
Informācija aktualizēta 26.11.2020.
Saistītie raksti:
