Ūdenskritums atrodas Virbupes labā krasta pietekā netālu no “Virsaišu” mājām. No ceļa Stende-Sabile jābrauc cauri koku audzētavai “Mazsili”. Līdz mērķim krietns gabaliņš jānoiet kājām pa dabas taku, kura marķēta ar sarkanu punktējumu.
Virsaišu ūdenskritums atklāts tikai 1998. gadā. Ģeogrāfs Ivars Strautnieks, darbojoties projekta ietvaros, apzināja ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos objektus Abavas senielejā, veicot arī vizuālo ainavu novērtējumu. Ģeogrāfam šo dabas pieminekli parādījuši vietējie iedzīvotāji, kuri par to zinājuši jau sen. Strautnieks izmērīju ūdenskrituma augstumu un ūdensteces platumu, popularizēja un padarīja plašāk zināmu šo ūdenskritumu.
Ūdenskritums ir 1,7 metrus augsts, platums pavasaros un rudeņos var sasniegt 4 metrus. Tas ir neparasts tādā ziņa, ka ūdens nekrīt vertikāli, kā ierasts citiem līdzīgiem objektiem, bet gan nolīst pār ieslīpu dolomīta atsegumu. Kopš 2001. gada tam ir valsts aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa statuss. Savukārt 2010. gadā tas ticis izvēlēts par gada ģeoloģisko pieminekli.
Dabas taka kopumā vijas apmēram 3 kilometru garumā un ļauj apskatīt ne tikai pašu Virsaišu ūdenskritumu, bet arī civilizācijas maz skartas ainavas. Pār dolomītu kāplēm urdz strauts, krastu kraujās atsedzas ieži, krustu šķērsu sakrituši nolūzuši koki. Pie ūdenskrituma, gravas augšā ir izveidota atpūtas vieta, kur var patīkami pavadīt laiku, ieturēties un arī kurināt ugunskuru.
© teksts un foto: Zaiga Kaire
Publikācija veidota sadarbībā ar
