Vijciema čiekurkalte – Vijciema pagasts, Valkas novads

Industriālie objekti

Vijciema čiekurkalte ir vecākā Latvijā un vienīgā tāda veida čiekurkalte pasaulē. Celta 1895. gadā, un tajā joprojām tiek izmantotas vairāk nekā 125 gadus vecās oriģinālās iekārtas. Ikviens var pieteikties ekskursijai un uzzināt sīkāk par kaltes vēsturi un to, kā iegūst egļu un priežu čiekuru sēklas jaunu mežu stādīšanai.

Piedāvājums: ekskursija –  stāsts par čiekurkaltes vēsturi un čiekuru kaltēšanas procesu. Pieejamība: ir stāvlaukums, var piebraukt ar lielo autobusu. Nav pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Latvijas valsts meži apsaimnieko trīs čiekurkaltes – Kalsnavas, Rendas un Vijciema. Vecākā no tām ir Vijciema čiekurkalte, kas bez pārtraukuma darbojusies no 1895.gada līdz 1970.gadam, kad Latvijā sāka strādāt  jaunas, ar elektrību darbināmas čiekurkaltes.

Vidzemē 19. gadsimtā plosījās plaši mežu ugunsgrēki, un, lai mežu atjaunošanai iegūtu skujkoku sēklas,  vācu baroni nolēma celt čiekurkalti. Domājams, ka mākslīgā mežu atjaunošana Latvijā sākās ap 1830. gadu, un tad čiekurus mēģināja žāvēt un sēklas iegūt mājas apstākļos – žāvēt uz plītīm, graudu kaltēs vai rijās. Tomēr tas  nebija efektīvi un nenodrošināja pietiekamu daudzumu sēklu. Vijciema čiekurkalte ir vienīgā pasaulē, kurā ir saglabājušās un tiek izmantotas vairāk nekā 125 gadus senas čiekuru kaltēšanas iekārtas.

Darbu čiekurkalte atsāka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Par laimi, 22 gadus kaltes atslēga bija drošībā pie vietējā mežsarga, un visas oriģinālās iekārtas kaltē bija saglabājušās. Pateicoties šīm senajām iekārtām, kopš 2002. gada Vijciema čiekurkalte ir iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā, bet 2008. gadā tā ieguva neparastā Eiropas kultūras mantojuma statusu.

Čiekuru žāvēšana ir sezonas darbs, un pārējā laikā kalte darbojas kā muzejs. Ekskursijas laikā kaltes pārzinis Ivars Palejs pastāstīs par ēkas vēsturi, redzēsiet kaltēšanas iekārtas un uzzināsiet, kā un no kurienes iegūst čiekurus kaltēšanai, kā arī to, kur nonāk čiekuru sēklas. Ekskursijas notiek gan ģimenēm, gan grupām līdz 40 cilvēkiem. Skolēniem papildus kaltes apmeklējumam ir iespēja doties izzinošā LVM meža ekspedīcijā.

Čiekuru kaltēšana

Čiekurkaltes pārzinis Ivars stāsta, ka čiekuru maisus vispirms ar ķēdi uzvelk līdz trešajam stāvam un tad pa lūkām grīdā caur speciālu piltuvi ber iekšā 24 oriģinālajos metāla cilindros. Čiekurus kaltē mēra hektolitros, un vienā cilindrā ieber 8 spaiņus jeb 0,8 hektolitrus čiekuru. Pēc tam, kad čiekuri sabērti cilindros, tiek kurināta krāsns, lai siltumā čiekuri atvērtos. Katru dienu tie ar rokām vairākas reizes jāgroza, lai no čiekuriem izbirtu sēklas. Ar katru nākamo dienu tas jādara arvien biežāk un tā nedēļas garumā, jo aptuveni tik ilgi viena šāda čiekuru porcija kaltējas. Visātrāk atveras egļu čiekuri, savukārt priežu čiekuri ir slinkāki.

Kaltes krāsns kurināšanai izmanto tos čiekurus, kuri jau ir atdevuši savas sēklas. Varam droši teikt, ka čiekurkalte darbojas pēc zerowaste principa, nerada liekus atkritumus. Čiekurus audzē un lasa no kokiem Latvijas Valsts mežu sēklu plantācijās, tad ved uz čiekurkalti, kur siltumā tiem izbirst sēklas, un ar izkaltētajiem čiekuriem kurina krāsni jaunajai partijai. Čiekuru kaltēšana ir sezonāls darbs apmēram no janvāra līdz aprīlim, pārējā laikā ikviens var apmeklēt kalti.

Mēs varam lepoties, ka šāda veida čiekurkalte ir vienīgā pasaulē!

©  Nora Ozola 27.04.2021.

Informācija aktualizēta 25.11.2021.
Foto no Vijciema čiekurkaltes un Latvijas Valsts mežu arhīva.

Apkārtnē: Vecsautiņu avoti (30 km), viesnīca “Brūzis” ***  Smiltenē (25 km), Vijciema Celītkalns pilskalns (7 km)