Viesīte, kas iekārtojusies Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, pēc iedzīvotāju skaita (1500 cilvēki) ir trešā lielākā apdzīvotā vieta Sēlijā. To mēdz dēvēt arī par Sēlijas galvaspilsētu, jo mazpilsēta atrodas tieši Sēlijas centrā. Kopš 2021. gada ietilpst Jēkabpils novadā.
Viesītes tūrisma informācijas centrs
Viesītes muzejs “Sēlija”, A. Brodeles iela 7.
+371 28 681 126, +371 29 116 334, [email protected]
https://viesite.lv/
- Bijusī dzelzceļnieku pilsētiņa ar sēlisko izcelsmi pazīstama ar vēsturisko šaursliežu dzelzceļa kompleksu un mazo bānīti.
- Brīvības cīņās 1919. gadā Latvijas armijas karavīri guva uzvaru pār bermontiešiem, tam par godu uzstādīts Brīvības piemineklis.
- Viesītes Brīvības luterāņu baznīca– viens no oriģinālākajiem latviešu 20. gadsimta 30. gadu sakrālās arhitektūras paraugiem, pēdējā pirmskara Latvijā pilnībā uzceltā baznīca (1939).
Āžu krogs, kas atradās tirdzniecības ceļu krustojumā, minēts rakstos 1634. gadā. Krogs piederēja Eķengrāves muižai (tā vēstures avotos minēta 16. gadsimtā, vāc. Eckengrafen). Kā lielāka apdzīvota vieta Viesīte sākusi veidoties ap 1890. gadu, toreiz tās nosaukums bija Āži, citi to sauca par Eķengrāvi (vāciski – ozolu audze). Pirmajā pasaules karā Viesīti bija ieņēmis Vācijas karaspēks, kas kara materiālu transportēšanai izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līnijas vairākos virzienos.
Latvijas Neatkarības kara laikā, 1919. gada 14. oktobrī, viens no 3. Jelgavas kājnieku pulka bataljoniem uzvarēja Viesītē notikušajā kaujā ar bermontiešu izlūku vienību.
Eķengrāvi par Viesīti pārdēvēja 1926. gadā, pēc diviem gadiem tai piešķīra pilsētas tiesības. Pagājušā gadsimta 20.-30. gados Viesīte kļuva par nozīmīgu šaursliežu dzelzceļa mezglu. No šejienes ar bānīti varēja nokļūt Daudzevā, Jēkabpilī, Aknīstē un Neretā. Joprojām apskatāmas vecās stacijas ēkas, kur tās vēl saglabājušās, dzelzceļa uzbēruma posmi, bet pašā Viesītē saglabāts un atjaunots arī mazbānīša sastāvs.
Mazpilsēta, kur par savu sauc 1500 iedzīvotāju (2020), var lepoties ar labi saglabājušos 19. un 20. gadsimta mijas mazpilsētas apbūvi, ar lielu kultūras pili un profesora Paula Stradiņa memoriālo māju. Viesītē dzimuši ķirurgs Pauls Stradiņš, māksliniece Ligita Caune, dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš, arhitekts Edvīns Vecumnieks, ārsts un Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Vētra.
Viesītes jaunais simbols – Āzis – ar svinīgu ceremoniju un pūtēju orķestri tika atklāts 2014. gadā. Skulptūras autors ir mākslinieks Andris Abiļevs, un viņš to veidojis no kompozīta materiāliem, kas ir ļoti izturīgi un nerūsē. Skulptūra uzstādīta uz metāla armatūras pamata. Āzis ir īsts “basketbolists” – gandrīz divus metrus augsts.
Bet nu vēsturisks nostāsts par to, kā Viesīte ieguva savu pašreizējo vārdu. Augsti kungi dzelzceļa dienesta vagonā braukuši uz Viesīti. Pavadone ienākusi vagonā un teikusi: “Kungi, Āži! Lūdzu, izkāpiet!” Kad braucēji uzzinājuši, ka tas ir stacijas un pilsētas nosaukums, likuši piešķirt pilsētai citu vārdu. Iedzīvotāji ieteica topošo pilsētu nosaukt par Ozolaini vai Ķiksti, jo netālu bijušas tādas mājas, vai Jaunrīgu, jo netālu atradās Jaunjelgava, vai Vasarārēm, ko ieteicis tirgotājs Vasermanis, tomēr tika izvēlēts tuvumā esošā ezera un upes nosaukums Viesīte.
Informācija aktualizēta 17.01.2022.
- Viesītes muzejs “Sēlija” un mazais bānītis
- Muzejs “Paula Stradiņa skola”
- Mīlestības taka
- Viesītes kultūras pils
- Pauls Stradiņš (1896-1958) – ķirurgs, sabiedriskais darbinieks
- Jānis Stradiņš (1933-2019) – ķīmiķis, zinātņu vēsturnieks
- Viesītes Brīvības piemineklis
- Viesītes Brīvības luterāņu baznīca
- Anna Brodele (1910-1981) – dramaturģe un rakstniece
- Viesītes ezers