Latviešu akadēmiķis, ķīmiķis, zinātņu vēsturnieks dzimis ķirurga Paula Stradiņa ģimenē Rīgā (nekad Viesītē nav dzīvojis, lai arī juta saikni ar senču pilsētu). Izglītību ieguvis Rīgas pilsētas 5. vidusskolā un Latvijas Valsts Universitātes Ķīmijas fakultātē. Pēc studijām uzsāka darboties Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtā, 1961. gadā izveidoja Fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju, ko vadīja līdz 2006. gadam.
Kopš 1990. gada J. Stradiņš bija vadošais pētnieks Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā, profesors šajā jomā kopš 1993. gada. 1990.-2007. gadā J. Stradiņš kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas padomes valdes locekli. 1992.-1998. gadā viņš bija Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, bet 1998.-2004. gadā – prezidents. 2004. gadā viņš kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētāju. No 1987. gada J. Stradiņš vadīja Latvijas Zinātņu vēstures asociāciju, bet no 1990. gada – Baltijas valstu Zinātņu vēstures un filozofijas asociāciju.
J. Stradiņš aktīvi iesaistījās Trešās atmodas notikumos. 1988. gadā viņa vadībā pie Latvijas Rakstnieku savienības tika izveidota staļinisma ļaundarību apzināšanas komisija. Viņš piedalījies arī Latvijas valsts simbolikas atjaunošanā.
J. Stradiņš sistemātiski pētīja Baltijas zinātņu vēsturi kā vienotu procesu no viduslaikiem līdz mūsdienām, publicēja daudz grāmatu un rakstu par šīm problēmām Latvijā un ārzemēs. Viņš ir autors vai līdzautors septiņām grāmatām un vairāk nekā 330 zinātniskajām publikācijām ķīmijā, kā arī 20 grāmatām un vairāk nekā 270 zinātniskajām publikācijām zinātnes vēsturē. 1988. gadā viņš saņēma Latvijas Universitātes, 1999. gadā – Latvijas Lauksaimniecības universitātes un 2007. gadā – Rīgas Stradiņa universitātes goda doktora nosaukumu. 1993. gadā tika apbalvots ar Zinātņu akadēmijas lielo medaļu. 1995. gadā J. Stradiņš saņēma II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Akadēmiķis daudzus gadus ir veltījis Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam un sava tēva piemiņas kopšanai. Viņš uzņēmās iniciatīvu Sēlijas novada vēstures un mūsdienu problēmu aktualizēšanā. Pēc viņa ierosmes ir notikuši Sēlijas kongresi, novada tematikai veltītas konferences un izstādes.
Pateicoties plašajam redzeslokam un daudzpusīgai līdzdalībai sabiedrībā, J. Stradiņš ir pelnīti atzīts par vienu no ievērojamākajām sava laika personībām. Profesors Ivars Kalviņš viņu ir nodēvējis par Latvijas inteliģences dvēseli.
