Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, pagasta centrs. Tas atrodas Dienvidsusējas krastos pie Salātes ietekas, 4 km no Lietuvas robežas, 120 km no Rīgas.
Nereta atrodas tajā Sēlijas daļā, kuru 13. gadsimtā pakļāva Livonijas ordenis. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta (kā Nirica) 1298. gadā. Viduslaikos pie Livonijas ordeņa Aizkraukles komturejas dienvidu robežas ar Lietuvas zemēm izveidojās nocietinātā Neretas muiža, kas pēc ordeņa sabrukuma piederēja bijušajam ordeņa komturam Vilhelmam no Efernas. 1596. gadā, pildot hercoga Gotharda Ketlera vēlmi, Neretā tika dibināta pirmā latīņu skola muižas un mācītājmājas kalpotāju bērniem
Neretai 1927. gadā piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950.-1990. gados Neretai bija strādnieku ciemata (vēlāk pilsētciemata) statuss. Pēc tam tā bija pagasta centrs Aizkraukles rajonā, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā kļuva par novada centru. 2021. gadā Neretas novads iekļauts Aizkraukles novadā.
Kopš seniem laikiem Nereta ir bijusi nozīmīgs tirdzniecības centrs. Tālu daudzināts bijis zirgu tirgus. Tagad Nereta ceļotājiem vairāk zināma kā rakstnieka un gleznotāja Jāņa, Jaunsudrabiņa dzimtā puse. Neretā ir Jaunsudrabiņa iela, bet Dzirnavu saliņā – tēlnieka Induļa Rankas akmenī kaltais rakstnieka portrets “Akmens bārda”.
Neretā atrodas administratīvās iestādes, J. Jaunsudrabiņa vidusskola, luterāņu un katoļu baznīcas, kultūras nams, doktorāts, brīvdienu māja “Zemgalieši”. Neretas novadpētniecības muzejs sāka darboties 2017. gadā (Ziedu ielā 11). Īpaši interesanta ir Neretas luterāņu baznīca, kas būvēta 1593. gadā. Līdz pat šodienai ar niecīgām izmaiņām ir saglabājies baznīcas sākotnējais interjers. Katru sestdienu no jūnija līdz septembrim no pulksten 11 līdz 16 ir iespējams uzkāpt Neretas baznīcas tornī. Netālu no Neretas ir Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi”. Uzpludinot Neretas ūdenskrātuvi, uz Dienvidsusējas izveidota mazā HES.
