Bijušās Rumbu muižas vietā 1944. gada Ziemassvētkos notika sīvas kaujas starp Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem un padomju armiju. Tā bija kārtējā traģiskā vēstures lappuse, kad svešas varas dēļ latvietis cīnījās pret latvieti.
Džūkstes pagasts, Tukuma novads, GPS 56.71658, 23.18468
1991. gadā te uzstādīja piemiņas akmeni Kurzemes cietokšņa aizstāvju piemiņai. Tā autors – tēlnieks Ojārs Feldbergs .Dziļāk parkā redzams tēlnieka Ģirta Burvja veidotais piemineklis “Sarkanais pret brūno” – divi sašķelti akmeņi ar akmenī iecirstiem lielkauju norises laikiem.
Ziemassvētku kaujas, kas 1944. gadā no 23. līdz 31.decembrim notika Pienavas, Džūkstes un Lestenes apkaimē, bija vienas no lielākām un traģiskajām kaujām Latvijas teritorijā. Pretējās pusēs uz dzīvību un nāvi cīnījās latviešu karavīri: latviešu leģionāru 19. un vācu gaisa spēku 21.divīzija vienā pusē un desmit padomju divīzijas, divas no kurām veidoja 130. Latviešu strēlnieku korpusu, otrā pusē.
Tā bija kārtējā traģiskā vēstures lappuse, kad latvietim nācās cīnīties pret latvieti. No 1944. gada augusta līdz 1945. gada pavasarim padomju armijā Vidzemē un Latgalē nelikumīgi mobilizēja un uz Kurzemes fronti nosūtīja 57 422 vīriešus, kuriem bija izdevies izvairīties no vācu armijas. Tūkstoši latviešu karavīru krita kaujās un tika apbedīti padomju karavīru kapsētās, daudzi pazuda bez vēsts.
Uzbrucēju uzdevums bija pārraut Kurzemes aizstāvju nocietināto fronti un ar tankiem izlauzties uz Ventspili. Rumbu mājas un parks 19 reizes gāja no rokas rokā. Šajā laikā apmēram 300 000 latviešu bēgļu, kas bija devušies uz Kurzemi, guva iespēju emigrēt. No muižas ēkām vairs nekas nav palicis pāri, saglabājušās tikai divas alejas, kas vedušas uz bijušo muižas centru. “Rumbās” ir ierīkota atpūtas vieta, kuru kopj nacionālie karavīri. Atceres dienās te notiek piemiņas pasākumi, satiekas bijušie cīnītāji un viņu tuvinieki.
Piemiņas vieta atrodas Rīgas-Liepājas šosejas malā, 52.kilometrā, pirms pagriezieniem uz Dobeli un Lesteni.
Foto: Anita Banziņa
