Vecajos Bērzes kapos līdzās baznīcai izveidota piemiņas vieta Kārlim Ulmanim – vienam no Latvijas valsts dibinātājiem, Ministru un Valsts prezidentam.
Bērze, Dobeles novads, GPS 56.73238, 23.44881
Bērzes kapos apbedīti Kārļa Ulmaņa vecāki un daudzi plašās Ulmaņa dzimtas locekļi. Šajos kapos pēc nāves līdzās savējiem tuviniekiem vēlējās atdusēties arī Kārlis Ulmanis. “Jo tā ir mana negrozāmā griba un vēlēšanās, lai es tiktu paglabāts dzimtā kapsētā, lai es tiktu paglabāts še no mūsu pašu vecās baznīcas – mūsu pašu kapsētā blakus tēvam un mātei,” bija izteicis vēlēšanos Kārlis Ulmanis 1939. gadā.
Taču viņam bija lemts uz visiem laikiem palikt svešumā. Tā kā Kārļa Ulmaņa kapa vietu neizdevās atrast, 1997. gada 7. septembrī Bērzes kapos, vietā, kuru viņš pats bija noskatījies mūža atdusai, atklāja viņam veltītu piemiņas zīmi. Tā veidota kā improvizēts kaps, kurā guldīta urna ar zemi no Krasnovodskas kapsētas. Tiek uzskatīts, ka tieši tur tika apglabāts Krasnovodskas cietumā mirušais valstsvīrs.
K. Ulmaņa miršanas datos minēts, ka viņš miris 65 gadu vecumā 1942. gada 20. septembrī Krasnovodskā (tagad Turkmenbaši), Turkmēnijā. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā K. Ulmani apcietināja un izsūtīja uz Vorošilovsku (tagad Stavropole). 1941. gada 4. jūlijā viņu ieslodzīja cietumā un izvirzīja apsūdzību pretpadomju darbībā. Sākoties karam, K. Ulmani deportēja uz Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku, no kurienes tālāk – pāri Kaspijas jūrai – uz Krasnovodsku. Tā, iespējams, bija domāta tikai kā kārtējais starpposms izsūtījumā, taču veselība strauji pasliktinājās, un viņš nomira Krasnovodskas cietuma slimnīcā.
Atmodas laikos, 1989. gada vasarā, sākās K. Ulmaņa kapa vietas meklējumi. Tās atrašanai 1990. –1991. gadā tika organizētas piecas ekspedīcijas. 1992. gada septembrī LR Ministru padome pieņēma lēmumu par komisijas izveidošanu K. Ulmaņa apbedījuma vietas atrašanai un mirstīgo atlieku svinīgai pārapbedīšanai. Nākamajos divos gados kapa vietas meklējumos uz Krasnovodsku devās vēl trīs ekspedīcijas. Tomēr visi mēģinājumi atrast kapa vietu beidzās bez panākumiem.
Lai gan nav pierādīts, ka tieši tur atdusas bijušais prezidents, tomēr Krasnovodskas vietējā kristiešu kapsētā, kas gan ir nekopta un pamesta, no dzelzs armatūras stieņiem izgatavota iežogojuma vidū uzstādīts simbolisks krusts un plāksne ar uzrakstu “Kārlim Ulmanim un Latvijas cilvēkiem, kuri atdusas Turkmenistānas zemē”. Pastāv arī alternatīva un nepārbaudīta versija, ka K. Ulmanis ir apbedīts Gori pilsētā, Gruzijā.
Teksts un foto: Anita Banziņa
14.10.2021
