Nelielā baznīca ir neparasta ar to, ka ir mainījusi savu reliģisko piederību un ir vienīgais koka dievnams Jelgavas novadā.
Līvbērzes pagasts, Jelgavas novads, GPS 56.70383, 23.45551
Līvbērzes dievnams uzcelts laika periodā no 1647. līdz 1665.gadam par Līvbērzes muižas īpašnieka Vilhelma Henrika Līvena līdzekļiem. Sākotnēji tā tika celta kā luterāņu baznīca, un uz dievkalpojumiem tajā pulcējās luterāņu draudze. Baznīcas konfesionālā piederība mainījās 1729. gadā, kad, Georga Kristofora fon Līvena dēlam apprecoties ar poļu grāfieni katolieti, muižnieki Līveni pārgāja katoļticībā. Dievnams tika atdots katoļiem, iesvētīts Svētā Jāzepa godam un kļuva par Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīcu.
Ēka ir celta no ozolkoka baļķiem un no ārpuses 19. gadsimtā apšūta ar dēļiem. Baznīca ir 17 metrus gara, 11,2 metrus plata un 5 metrus augsta ēka ar vienu nelielu torni, kurā ir zvans, kas atliets 1586. gadā ( citos avotos – 1683. gadā). Baznīcai ir lubiņu jumts. 1930. gadā notikuši plaši remonta darbi, kas izmaksājuši 1000 latus. Baznīcā ir apskatāmi valsts nozīmes mākslas pieminekļi – altāris, kokgriezumiem rotāta 18. gs. pirmajā pusē darināta kancele un biktssols, gleznojums uz dzegas un torņa smailes noslēgums.
Dievnamam apkārt ir dārzs, ko apjož akmens valnis ar uzbērumu, kas noaudzis ar liepām. Dārzā ir uzstādīts augsts koka Misiju krusts un atrodas divi kapi. Viens no tiem ir prāvesta Pētera Vengeļa pēdējā atdusas vieta.
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas Jelgavas diecēzē. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Līvbērzē un tās apkārtnē. Baznīca atrodas netālu no Līvbērzes dzelzceļa staacijas pie Jelgavas-Tukuma šosejas.
Foto: Anita Banziņa
