Vieta pie Slocenes ietekas Valguma ezerā jau izsenis ir bijusi iecienīta apmetņu ierīkošanai. Jau 1422. gadā te pastāvējis Valguma ciems. 1484. gadā uz šejieni pārvācies pats Tukuma pilskungs Verners fon Butlers. Ir liecības, ka pirmo muižu – Dagerhofu – te uzcēlis Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs. 1554. gadā muiža tika dēvēta par Dagerhovedu, un tā bija viena no pieturas vietām vācu ordeņa Lielajā kara jeb Rīgas-Prūsijas tirdzniecības ceļā (tas vedis no Rīgas cauri Tukumam, Kuldīgai, Liepājai un Klaipēdai uz Kēnigsbergu un Dancigu).
Valguma krastos labprāt uzturējies Hercogs Jēkabs. Viņš aizrautīgi medījis šejienes dziļajos mežos. Hercoga Jēkaba laikos ezers bijis viens no hercogistes sešiem brīvezeriem. No 1795. gada te bijusi kroņa muiža. Saimnieki bieži mainījušies, vairākkārt tā tikusi ieķīlāta, līdz sliktā tehniskā stāvokļa dēļ ēkas nojauktas.
KĀDREIZ: “Āmarnieki”
Blakus kādreizējai cepļa vietai ezera krastā tika uzbūvēta mežkunga muiža un nosaukta par “Āmarniekiem”. Vēlāk tā nonākusi Lerhu dzimtas īpašumā. Te 20.gs. 30. gados savā pansijā viesus uzņēma Dženija (Jenny Erhardt, dzimusi von Lerche) un Gustavs Erhardi (Gustav Erhardt). Apkaimes ļaudis Āmarniekus dēvēja par pili. Baltvācieša Gustava Erharda dēls no pirmās laulības ar Alisi Neldneri (Alice Neldner) ir Heincs Erhards.
Heincs Erhards (Heinz Erhardt, 1909-1979) – komponists, dzejnieks, aktieris (spožs komiķis), viņa vārds iekļauts 100 populārāko vāciešu sarakstā. Savā autobiogrāfijā raksta, ka “Āmarniekos” baudījis mūža laimīgākās vasaras. 1935.g. uzņemtā fotogrāfijā viņš Valguma ziedošā pļavā redzams kopā ar mīļoto sievu Džildu Zanetti, itāļu diplomāta pēcteci. Viņa meita atceras, ka vecāki savās sarunās (starp citu, latviešu valodā!) vēl ilgi un gaiši pieminējuši “Āmarniekos” pavadīto laiku. Pēc Otrā pasaules kara viņš ‘vāciešiem atdeva smieklus’ – tas ir lakoniskākais un spilgtākais mūsu dižā novadnieka raksturojums.
Pēc saimnieku izceļošanas uz Vāciju 1939. gadā “Āmarniekus” īpašumā ieguva banka. Otrā pasaules kara laikā pilī bija ierīkots vācu armijas atbalsta štābs. Karam beidzoties un armijai atkāpjoties, “Āmarniekus” nodedzināja. Vēl tagad mežā ir redzamas ierakumu pēdas, bet augstās egles un priedes ir pilnas ar lādiņu šķembām.
Neaizmirstamas vasaras netālajās “Varkaļu” mājās (to drupas – labirinta kalna pakājē) vadījis gleznotājs Kārlis Miesnieks (1887-1977). Klīdis ar otu un audeklu vai makšķeri rokās, peldējies Valguma ezerā, jūsmojis par putniem, ūdeņiem, krāsām un dziļo mieru.
Valgumā risinājies pirmais Latvijas Universitātes tūristu salidojums pēc kara. Pakalnā, kur tagad ir viesnīca, slējušās studentu teltis.
Te bijusi izcilā operdziedoņa Jāņa Zābera (1935-1973) iecienīta makšķerēšanas vieta.
1968. gadā nopostītās Āmarnieku pils vietā uzbūvēja arhitekta Ivara Strautmaņa projektēto pansiju toreizējās PSRS Ministru padomes vadības vajadzībām, kur šobrīd atrodas atpūtas centrs ‘Valguma pasaule’.
Ceļveži.lv oriģinālteksts. Informācija aktualizēta 13.04.2020.
Saistītie raksti:
- Valguma ezers
- Atpūtas centrs ‘Valguma pasaule’
- Jēkabs Ketlers (1610-1682) – Kurzemes hercogs 1642-1682
