Podnieka Aivara Ušpeļa darbnīca – Maltas pagasts, Rēzeknes novads

Amatnieku darbnīcas, Izstāžu zāles, Keramiķu darbnīcas, Mākslinieku studijas, Meistardarbnīcas

Podnieks Aivars Ušpelis kopā ar sievu Vēsmu saimnieko podnieku darbnīcā “Malny Wylky” Maltas pagastā un ir viens no zināmākajiem mūsdienu Latgales podniekiem. Ušpeļi darina saimniecības traukus, kuru aktualitāte nepazūd gadsimtiem. Darbnīcas apmeklētāji var iepazīt keramikas darbu tapšanu svēpējuma tehnikā no kājas minamas virpas līdz apdedzināšanai bedres tipa malkas ceplī.    

    • http://www.pudnikuskula.viss.lv/
    • “Dzyndrys”, Janovicu sādža, Garkalni, Maltas pagasts, Rēzeknes novads, LV-4630, GPS: 56.323484, 27.120065
    • +371 29 466 372, [email protected]
    • Apmeklējuma cena: 2 EUR pieaugušajiem, 1 EUR bērniem un senioriem, apmeklējumu jāpiesaka iepriekš
    • Valodas: latviešu, latgaliešu, krievu, nedaudz angļu

Piedāvājums: podnieku darbu ekspozīcija un Vēsmas Ušpeles gleznu apskate, darbu iegāde, tuvākā apkārtnē savākto gludekļu kolekcijas apskate, keramiķa darba procesa demonstrācija. Pieņem individuālos apmeklētājus un tūristu grupas. 

Aivars un viņa sieva Vēsma ar zīmolu “Malny vylki” darina reducētās keramikas traukus un citus sadzīvē noderīgus un mākslinieciski radošus  priekšmetus. Vēsma pārsvarā strādā tehnikā, kad podniecības trauki top, tos veidojot pirms ripas tehnoloģijā. Uz saviem darbiem viņi parakstās ar vilka pēdas nospiedumiem.   

Aivars Ušpelis

Ušpeļu dzimta ir Latvijā vienīgā, kas jau sestajā paaudzē turpina Latgales podniecības tradīcijas. Aivars Ušpelis ir viens no slavenās Latgales podnieku dzimtas koka jaunākajiem atzariem. Toreiz, kad 80. gadu sākumā viņš vēl tikai sāka spēlēties ar mālu, Rēzeknes pusē aktīvi darbojās četri Ušpeļi – spilgti Silajāņu keramikas meistari. Vectēvs Antons, tēvs Antons un onkuļi Viktors un Pēteris bija viņa pirmie skolotāji, kas ievadīja podniecības amata prasmē un noslēpumos. Pašlaik Ušpeļu dzimtā ir četri keramikas meistari – Aivars ar sievu Vēsmu, viņa tēva brālis Viktors un tēva brāļa Pētera dēls Andris. Pirmos soļus podniecībā sper arī Aivara un Vēsmas dēls Jumis.

Kad no pašas dzimšanas apkārt tādi spēcīgi meistari un viss griežas tikai ap mālu, nekas cits jau neatliek, kā vien pašam kļūt par podnieku. Tikko piecus gadus vecs, Aivars jau ņēmies ar mālu, lipinājis savus svilpauniekus un briedīšus. Pirmo podu izvirpojis, kad jaudājis ar kāju virpu pagriezt. Saprotams, ne par ko citu, kā vien par podnieku nav gribējis kļūt.  

Tagad viņš kopš 1993. gada ir Tautas daiļamata meistars, apvienības “Rēzeknes apriņķa podnīki” dalībnieks, kopš 2002. gada viens no kopas “Pūdnīku skūla” četriem podniekiem, kuri savā darbā izmanto senču uzkrātās zināšanas. Par latviskā kultūras mantojuma saglabāšanu un daudzināšanu podnieku darbnīcai ir piešķirta kultūras zīme “ Latviskais mantojums”.

Tā kā Aivars allaž ir bijis sava ceļa gājējs, kādreiz nodēvēts arī par  savdabi, nav pārsteigums, ka vēlāk, zināšanās un varēšanā pieņēmies, Aivars izvēlējās melnās jeb svēpētās keramikas ceļu. Tas nozīmē atteikšanos no Latgales podiem un vāzēm raksturīgās glazūru krāsainības par labu ļoti atturīgai māla dabiskajai plastikai un neuzkrītošai toņu gammai, ko var panākt tikai ar svēpēšanu. Jā, Ušpeļu dzimtai neraksturīgi, taču Aivars paplašina priekšstatus par Latgales keramiku un savos darbos pierāda, ka arī Latgales māla izstrādājumiem var būt atšķirīgas formas no no tradicionāli pierastā. 

Interese par vēsturi ir mudinājusi Aivaru iedziļināties keramikas rašanās pirmsākumos, izpētīt tradicionālos māla apstrādes paņēmienus, meklēt jaunus. Kopā ar “Pūdnīku skūlas” keramiķiem organizējot izstādes un īstenojot dažādus projektus, īpaši tiek popularizēta melnā keramika. Jāpiebilst, ka kopas dalībnieku principi ir balstīti uz atziņām, ka par tradicionālu podniecības izstrādājumu var dēvēt tikai to, kura izgatavošanā saglabāta senā tehnoloģija, kur augstas meistarības pamatā ir gudra atturība, vienkāršs skaistums un praktiskums.

Vēsma Ušpele

Vēsma ir profesionāla gleznotāja, kas studējusi gleznošanu Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē. Vēsmu dēvē par gleznotāju ar ugunīgu raksturu, kuras vērienīgie darbi trāpīgi raksturo arī viņu pašu: tie ir koši un krāsaini. Sarkanā krāsa viņai ir īpaši tuva. Vēsmas gleznās ir daudz dabas un ziedu, un vismīļākās viņai ir sarkanās magones.

Vēsma ir mākslinieču apvienības V.I.V.A (Vēsma Ušpele, Ilze Griezāne, Vija Stupāne, Agra Ritiņa) apvienības neoficiālā līdere. Vēsma ir tikusi nominēta Jāzepa Pīgožņa balvai Latvijas ainavu glezniecībā 2016. gadā   un ieguvusi zelta diplomu par darbu” Mana Latvija”. Plašs ir viņas darba lauks. Vēsma ir piedalījusies restaurācijas darbos Aglonas bazilikā un  Kaunatas katoļu baznīcas altāru darbu atjaunošanā, darbojusies podnieku apvienībā “Pūdnieku skūla”, bijusi podniecības ievirzes vadītāja starptautiskajā latviešu ģimenes nometnē”3×3” Lūznavā. No 1995. gada Vēsma piedalās grupu izstādēs Latgalē, Latvijā un ārvalstīs, kā arī starptautiskos plenēros. Sarīkojusi vairāk nekā 50 personālizstādes, un vairāki darbi aizceļojuši uz ārvalstu privātkolekcijām.

Kad Vēsma apprecējās, māls uz palikšanu ienāca arī viņas dzīvē. Vēsma kļuva par Aivara mācekli, kā pati izteikusies kādā intervijā. Tagad ir atrasts veiksmīgs sadarbības modelis – Vēsma palīdz Aivaram veidot podus un apstrādā tos, bet Aivars dažreiz paņem rokās gleznotāja otu. Vēsma pārsvarā podniecības traukus veido pirmsripas tehnoloģijā.

Jāpiebilst, ka Vēsma ir arī Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” māla statuešu autore jau kopš pirmās balvas pasniegšanas reizes 2009.gadā. Kopā ar Aivaru viņa no māla veido statueti – cilvēka bērnu Boņuku ar viņa mazo draugu suņuku Žiku.

“Dzyndrys”  

Mājai, kur tagad dzīvo Ušpeļu ģimene un kuru 1973. gadā nopirka Aivara tēvs, dots skaists vārds “Dzyndrys” – tā latgaliski sauc rūsu, ko pievieno keramikas glazūrai.

Savukārt radošās darbnīcas nosaukums ir “Malny Vylky” jeb “melnie vilki”, tāpēc arī vilka pēdas nospiedums uz māla darinājumiem. Tas ir kā atpazīšanas zīme, kā ”brends” māla darinājumiem.  

To, ka arī keramiķi un gleznotāji, laukos dzīvojot, prot kārtīgi saimniekot, apliecina mierpilnā lauku sētas ainava – dekoratīvie koki, dažādu faktūru skujkrūmi un koku stādījumi, ābeles un ogu krūmi. Kokamatnieka un dārznieka prasmes ir vēl dažas no Aivara daudzpusīgo talantu izpausmēm.

Teksts: Anita Banziņa, 21.03.2021.

Informācija aktualizēta 20.04.2021.
Foto no Aivara Ušpeļa arhīva, autori: Māris Justs, Aleksandrs Lebeds, Mārtiņš Plūme

Rezervē naktsmājas Aglonā



Booking.com