Sunākstes evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Sunākstes Baltā baznīca ir uzbūvēta uz augsta pakalna, no kura var tālu saskatīt Sēlijas ceļus.
- “Ģederti”, Viesītes pagasts, Aizkraukles novads, GPS: 56.42207, 25.49308
- Dzintra +371 26 170 387, apmeklējumu pieteikt iepriekš. No baznīcas torņa paveras plašs skats Lietuvas virzienā.
Vientuļais lauku dievnams atrodas 5 km no Sunākstes centra. Pirmā koka baznīca Sunākstē celta ap 1570. gadu pēc Kurzemes hercoga Gothar da Ketlera rīkojuma. 1742. gadā uzcelta jauna koka baznīca, kura nodega 1816. gadā no zibens spēriena. Tieši šajā baznīcā 1766.-1796. gadā par mācītāju strādājis Vecais Stenders. Viņu gluži pelnīti uzskata par vienu no izcilākajām 18. gadsimta personībām Latvijā. Vecais Stenders bija arī vācu tautības latviešu rakstnieks un valodnieks, kurš sarakstījis ap 30 grāmatu, sekmējot tautas izglītošanu un ieliekot pamatus latviešu laicīgajai daiļliteratūrai.
Tagad redzamā mūra baznīca celta 1827.-1829. gadā pēc Kurzemes guberņas arhitekta Frīdriha Šulca projekta pirmās baznīcas vietā. Tās iekārta tapusi 19. gadsimta 70. gados.
Baznīcā ir piemiņas plāksnes Pirmajā pasaules karā, Brīvības cīņās kritušajiem un uz Sibīriju izvestajiem. Altārglezna “Kristus debesbraukšana” (1844) ir Jelgavas baltvācu gleznotāja Johana Leberehta Eginka (1784-1867) darba kopija (oriģināls apskatāms Jēkabpils novadpētniecības muzejā).
Baznīca ir apmesta laukameņu-ķieģeļu mūra celtne. Tās austrumu galā piebūvēta neliela taisnstūra sakristeja, un kvadrātisks tornis pieslēdzas ēkai rietumu galā. Baznīca ir raksturīgs ampīra stila sakrālās arhitektūras paraugs un atrodas ļoti ainaviska vidē. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Pie baznīcas 1889. gadā atklāts piemiņas akmens Vecajam Stenderam, tajā iecirstais uzraksts ir ņemts no “Augstās gudrības grāmatas”. Blakus baznīcai atrodas jaunā kapsēta, bet augšā kalnā – vecā kapsēta, kur atdusas piecas Stenderu paaudzes. Tajā ir Stendera kapavieta. Uz Daugavas dolomīta kapakmens plāksnes uzraksts vēsta: “Sche aprakts G. F. Stenders Latwis, dzim. 1714, mir. 1796, ar sawu gaspazchu”.
Sunākstes baznīcas jaunajos kapos redzams 1929. gadā veidotais kapa piemineklis vietējam skolotājam E. Milleram. Ārpus vecās kapsētas žoga atrodas nesen atjaunotais kapa piemineklis Angelai fon Bērai, kas veidots kā balts eņģelis. Angela fon Bēra bija Vārenbrokas muižas īpašnieka meita, kas nelaimīgas mīlestības dēļ 1907. gadā veikusi pašnāvību 17 gadu vecumā. Kā pašnāvniece viņa tika apglabāta ārpus kapsētas žoga, tomēr bēdu sagrautais tēvs licis uzstādīt lielu un skaistu pieminekli.
Par godu Vecā Stendera 300 gadu jubilejai 2014. gada pavasarī tika izveidota Stendera Ābeces taka. Tā iepazīstina ar “Bildu ābices” burtiem un pamācībām, kas attēlotas uz plāksnēm takas malās. Taka ir apmēram 300 metrus gara un ved līdz bijušās mācītājmuižas vietai. 2020. gadā izveidota jauna Augstas gudrības taka, iepazīstinot ar vērtīgām pamācībām no “Augstas gudrības grāmatas”, kas kopā ar Ābeces taku veido Stendera parku.
