- https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/balta-kapa-saulkrastos 57°14’4”, 24°23’30”
- https://www.apollo.lv/4513448/100-dabas-brinumi-75-balta-kapa-un-tas-osta-incupe
- http://baltijaskrasti.lv/blog/projekti/life-ekosistemas/nogruvums-saulkrastu-baltaja-kapa/
18 metru augstā kāpa ir viena no raksturīgākajām Saulkrastu vietām. Atrodas Inčupes labajā krastā pie upes ietekas jūrā. No kāpas paveras izcili skaists skats uz Rīgas līci, Inčupes grīvu un plašo pludmali.
Nosaukumu kāpa ieguvusi no baltajiem sacietējušo smilšu slāņiem, kas vizuāli līdzinās smilšakmenim. Kāpas apkārtne ir labiekārtota un sakopta, bet tās nogāzes – nostiprinātas. Lai arī kāpa ir apaugusi ar priežu mežu, arvien ir redzama tās stāvā, uz jūru vērstā nogāze.
Baltā kāpa veidojusies pirms 405-350 miljoniem gadu, vējam dzenot pludmales smiltis pāri Baltijas ledus ezera mālainajiem nogulumiem.
Smilšu atsegums senatnē kalpoja kā orientieris vietējiem zvejniekiem.
Šeit uzņemti skati Rīgas kinostudijas vēsturiskajām mākslas filmām “Kā gulbji balti padebeši iet” (1956) un “Nauris” (1957).
Kāpa daļēji tika noskalota 1969. gada vētrā, kad jūras pusē izveidojās 4-6 m augsta krauja. Tagad kāpu atkal pielīdzinājušas vēja uzpūstās smiltis.
2002 gada jūlijā pilsētas svētkos atklāts Baltās kāpas akmens, 2003. gadā ierīkots skatu laukums.
Inčupe, ik pa laikam mainot ieteku jūrā, pēdējo gadu desmitu laikā ir pietuvojusies Baltās kāpas pakājei, izraisot tās nogāzes eroziju, atsegdama smiltis, un Baltā kāpa nu tiešām atbilst savam nosaukumam – izskatās balta.
Informācija aktualizēta 07.04.2020.
Saistītie ceļveži un raksti:
