Dabas parka misija ir aizsargāt vērtīgus dabas pieminekļus, kādi ir Bauskas dolomītu atsegumi un atsegumi pretī Mūsas un Mēmeles satekai, Jumpravas dolomītu un Ziedoņu dolomīta atsegumi, un saglabāt neskartu Mēmeles, Mūsas un Lielupes upes posmu un izcilo Lielupes kultūrainavu.
Bauskas novada Bauskas pilsēta, Codes, Mežotnes, Rundāles pagasts
Parka platība – 1079 ha, dibināšanas gads – 2004.
Unikālā Lielupes kultūrainava
Plaši, līdzeni tīrumi, auglīgi ābeļdārzi, kas lēzeni nokāpj līdz pat Lielupes krastam, līdzenas, leknas pļavas pie upes, iedzīvotāju mazdārziņi, veci, ēnaini muižu parki, krāšņas pilis, sirmi pilskalni – tāda ir unikālā Lielupes kultūrainava. Mēmele un Mūsa, no Lietuvas puses rāmi tecēdamas, saplūst kopā Bauskā pie Ķirbaksalas, lai tālāk jau kopīgā straumē uz jūru dotos kā nosvērta un rāma Zemgales līdzenuma upe. Arī šī savdabīgā abu upju satekas vieta un Lielupes tālākais posms līdz pat Mežotnei ir iekļauts Bauskas dabas parka teritorijā.
Centrālo vietu dabas parka ainavā ieņem Lielupes ieleja, kurai raksturīgas pārsvarā lēzenas nogāzes ar relatīvo augstumu vidēji 15-20 m. Izteikti stāvkrasti sastopami upes labajā krastā Jumpravmuižas un Mežotnes pils apkārtnē, kreisajā krastā pie Ziedoņiem un pie Bauskas pils. Šeit daudzviet atsedzas izteiksmīgi kaļķiežu atsegumi, kas ir īpaši nozīmīgs ainavas elements un sava veida dabas parka vizītkarte, taču vienlaicīgi arī ļoti jutīgs un aizsargājams biotops. Upes ielejas nogāzes pārsvarā ir atklātas, un tikai dažviet tās klāj apaugums, kas visvairāk atklājas Bornsmindes, Jumpravmuižas un Mežotnes pils parku teritorijā, kur upes stāvkrasti apauguši ar veciem platlapju kokiem – ozoliem, liepām, kļavām, vīksnām, gobām.
Mežu parka teritorijā ir maz. Zemgalei raksturīgie platlapju meži jau senos laikos ir izcirsti un zemes pārvērstas auglīgos laukos. Lielas platības aizņem cilvēka izveidoti biotopi – ielabotas pļavas, ganības, labības lauki, sakņu un augļu dārzi un parki. Augsnes te ir auglīgas, vienas no auglīgākajām Latvijā.
Dabas parks tomēr sargā vairākus saudzējamus biotopus, kādi ir nogāžu un gravu meži, klinšu pļavas, sausas pļavas kaļķainās augsnēs, palieņu pļavas, upju straujteces un vairāku retu augu atradnes. Uz nogāzēm Jumpravmuižas parkā, Mežotnes pilskalnā un uz senkrasta nogāzes starp Mežotnes pilskalnu un Vīnakalnu izveidojušās lapu koku gāršas ar parasto osi, liepu, vīksnu, gobu. Šāda sastāva meži Latvijā sastopami reti, parasti mazās platībās. Īpaši jāmin Mežotnes pilskalns, kur vēl zaļo platlapju – ozolu, kļavu, liepu – puduri.
Klintis arī Zemgalē
Lielupe līdz Mežotnei plūst pa senleju, izgraužot savu ceļu dolomītos. Tās straume arī izveidojusi dolomītu jeb kaļķiežu atsegumus, savā ceļā uz jūru arvien dziļāk iegraužot gultni upes pamatos. Visaugstāk slejas un vistālāk gar Lielupes labo krastu stiepjas Jumpravmuižas atsegums Lielupes labajā krastā. 710 m garais un līdz pat 5 m augstais atsegums ir pats nozīmīgākais Lielupes krastā. Zemgales rāmajai ainavai – pārsteidzošs un neparasts skats. Izrādās, ka arī Zemgalei ir savas klintis.
Bet tas nav vienīgais dolomītu atsegums. Mazāki, bet tikpat ainaviski atsegumi redzami arī Lielupes kreisajā krastā pie Ziedoņiem – 380 m, pie Bauskas Mēmeles kreisajā krastā – 600 m, Mēmeles labajā krastā – 100 m, Mūsas labajā krastā – 352 m. To augstums ir no 3 līdz 5 m.
Uz dolomītu atsegumiem Lielupes, Mūsas un Mēmeles krastos izveidojušās unikālas klinšaugu sabiedrības ar sīkpapardēm. Dolomītsiena ar tās plaisām, iedobēm un rievām ir ērta vieta, kur ieķerties un dzīvespriecīgi zaļot daudziem augiem. Uz dolomītiežu atsegumiem patīk augt aļģēm, sūnām, ķērpjiem un paparžaugiem. Sugu dažādību un daudzumu nosaka iežu struktūra un mikroreljefs – plaisas un iedobes. Raksturīgas te augošo sūnu sugas ir ,iespējams, tikai botāniķiem vien zināmās resnsetas spārnaine, mūru vijzobe, parastā griezene. Gandrīz tikai uz dolomītiežu atsegumiem aug plūksnu sīkpaparde un mūru sīkpaparde, kā arī Roberta kailpaparde.
Dabas vērtības
Teritorija ir unikāla Zemgalei vēsturiski raksturīgo augu un dzīvnieku sugu patvēruma vieta. Te pārsteidzošā blīvumā ir sapulcējušies dažādu, reizēm pat atbilstošajiem biotopiem neraksturīgu sugu pārstāvji. Lielupē, piemēram, nodibinājusies melno zīriņu kolonija, kaut šie putni parasti ligzdo ezeros. Par dabas parka vislielāko ornitoloģisko vērtību uzskatāma grieze. Tās dziesma dažkārt dzirdama pat Bauskas pilsētas teritorijā, jo tai diemžēl trūkst apkārtējo lauku, kur dzīvot.
Un tagad – statistika. Dabas parkā saskaitītas 25 īpaši aizsargājamas Latvijas un Eiropas nozīmes putnu sugas. Vislielākās populācijas ir vidējam dzenim, melnajam zīriņam un griezei. Bieži sastopams arī ormanītis un lauka piekūns. No šīm sugām grieze uzskatāma par dabas parka vislielāko ornitoloģisko vērtību, tās dziesma ir dzirdama pat Bauskas pilsētas teritorijā, jo nav jau apkārt plašu lauku, kur tai dzīvot. Dzeņveidīgie un sikspārņi koncentrējas parkos, jo trūkst piemērotu vecu mežu. Konstatētas deviņas sikspārņu sugas, visas Latvijā un ES aizsargājamas.
Teritorijā atrastas 27 īpaši aizsargājamās vai citādi vērtīgas bezmugurkaulnieku sugas un divas īpaši aizsargājamas abinieku sugas (lielais tritons un zaļais krupis), 17 retas un aizsargājamas vaskulāro augu sugas, septiņi reti un aizsargājami sūnaugi. Konstatētas 63 sēņu sugas, 7 no tām ir retas. Aizsargājamas ir arī vimbu un upes nēģu nārsta vietas.
Bagāts kultūrvēsturiskais mantojums
Dabas parks ir viena no senākajām cilvēka apdzīvotajām teritorijām, tāpēc tas var lepoties ar bagātīgu kultūras un vēstures mantojumu. Tā teritorijā ir liels kultūras pieminekļu blīvums – viens pilsētbūvniecības piemineklis, 8 arheoloģijas pieminekļi, 13 arhitektūras pieminekļi un 3 mākslas pieminekļi, kas ir valsts aizsardzībā. Apmeklējot Bausku pili, pavisam nemanāmi būsiet jau ienākuši Bauskas dabas parkā, jo ceļotāju vidū tik populārā pils arī ir iekļauta tā teritorijā.
Kopumā dabas parkā var izdalīt četras galvenās tūrisma resursu koncentrācijas zonas: Mežotne – Mežotnes pilskalns, Jumpravmuiža – Bornsminde, pussala starp Mūsas un Mēmeles satekām un dabas parka Bauskas pilsētas daļa.
Teksts: Anita Banziņa, foto: Bauskas TIC
