1872. gadā tika uzbūvēta dzelzceļa līnija Rīga-Mīlgrāvis, 1929. gadā uzsāka līnijas turpinājuma izbūvi līdz Rūjienai (148 km), un šo posmu atklāja 1937. gadā, vēlāk pagarinot līniju līdz valsts robežai Ipiķos, kur tā turpinājās Igaunijā un caur Meizakilas pilsētu veda līdz Pērnavai un tālāk uz Tallinu.
Otrā pasaules kara laikā šo līniju izpostīja, tās atjaunošana ilga līdz 1972. gadam. Posms Rīga – Saulkrasti tika elektrificēts 1958. gadā, līdz Zvejniekciemam – 1971. gadā un līdz Skultei – 1991. gadā. Neelektrificētajā līnijas posmā līdz pagājušā gadsimta 80. gadiem kursēja kontaktakumulatoru elektrovilciens SR3A6M, bet vēlāk – dīzeļvilcieni. 1981. gadā līniju savienoja ar Pērnavu pa bijušā šaursliežu dzelzceļa Valka-Rūjiena-Pērnava trasi. Turpmākajos gados te kursēja vilcieni starp Rīgu, Pērnavu un Tallinu abos virzienos līdz 1992. gadam, pēc tam – vien līdz Ipiķiem. No 1997. gada pasažieru vilcieni brauca tikai līdz Limbažiem, bet kopš 1999. gada – tikai līdz Skultei (52 km). Pēdējais kravas vilciens posmā Limbaži – Skulte reģistrēts 2001. gadā. Posms Skulte-Rūjiena-Ipiķi pavisam tika slēgts 2004. gadā un pēc gada sākās posma Ipiķi-Skulte demontāžās darbi. Vairākās vietās pa bijušās dzelzceļa līnijas uzbērumu ir izveidoti autoceļi. Saglabājušās arī sliedes pārsimts metru garā posmā aiz Skultes stacijas un staciju ēkas Limbažos (mūsdienās tiek izmantota kā autoosta), Stienē un Alojā (dzīvojamās ēkas). Puikules un Lādes staciju ēkas ir izdemolētas.
- https://lv.wikipedia.org/wiki/Dzelzceļa_līnija_Rīga—Rūjiena_(—Ipiķi),
- https://lv.wikipedia.org/wiki/Saulkrastu_vēsture
Informācija aktualizēta 07.04.2020.
Saistītie ceļveži un raksti:
