Šaurs un garš subglaciālas izcelsmes ezers Engures novada Smārdes pagastā. Izvietojies 4 km uz ziemeļrietumiem no Smārdes Ķemeru nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā.
Valguma ezers ir 3 km garš un 250 m plats. Vidējais dziļums 10,4 metri, maksimālais dziļums – 27 metri. Tam cauri tek Slocene.
Orientēts dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, sastāv no divām daļām, mazākā ziemeļu daļa (Mazezers) atdalīta ar 80 m platu palienu. Krasti stāvi, vietām slīpi; dibens dūņains.
Ezerā mīt līdaka, plaudis, rauda, rudulis, līnis, ālants, vīķe, ausleja, asaris, ķīsis, plicis, sapals, zandarts, vēdzele, salate, karpa, zutis, sams, akmeņgrauzis, deviņadatu stagars, karūsa. No makrofītiem dominē niedres, dzeltenās lēpes, sīkaugļu ežgalvītes.
Ezera rietumu krastā pie «Sausupu» mājām atradās kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un Baltijā – Sausupu dižbērzs (apkārtmērs 4,13 m); gājis bojā 2011. gada vētrā.
Populāra atpūtas vieta, krastā vairākas atpūtas bāzes (viesu nams “Līdakas” un atpūtas komplekss “Valguma pasaule”). Gar ezera rietumu krastu iet Tukuma-Klapkalnciema ceļš. Rietumos no ezera paceļas Lustūžkalns, kur atradusies Kurzemes hercoga Jēkaba medību pils. Savukārt hercogs Fridrihs Kazimirs te ierīkojis plašu zvēru dārzu.
“Senāk ezeri gājuši pa gaisu. Kad atminēs tā vārdu – nokritīs. Bijis karsts laiks, ezers gājis pa gaisu kā mākonis. Kāda meita grābusi sienu, teikusi: “Kaut jel būtu kāds valgums!” Te uzreiz mākonis nokritis, un tagad tur ir Valguma ezers.”
Citā leģendā teikts, ka Valguma dzīlēs atrodama bīskapa Alberta kariete. Pie ezera svītai uzbrukuši neģēļi, visu nolaupījuši, ļaudis sagūstījuši. Izglābies vienīgi pats bīskaps, bet zelta karieti satrakotie seši baltie zirgi ierāvuši dzelmē, kur skaidrās dienās to redzot vēl tagad.
Akvalangisti ezera dūņās uzgājuši vācu tanku no pēdējā kara laikiem, kā arī nesenākas pagātnes liecinieci – automašīnu Volga. Nedz bīskapa Alberta, nedz ķeizarienes Katrīnas zelta karietes gan vēl pagaidām neviens nav atradis.
Ezera apkārtnē izveidoti 3 velomaršruti (16 km, 17 km un 22 km) un dabas izziņas un nūjošanas taka (3.5 km).
Te var apskatīt kritalas (koku sagāzumus), egļu astoņzobu mizgrauža pēdas, atsveķotās priedes, skujkoku meža ainavu, aizsargājamus biotopus, iežu atsegumus pie Slocenes upes, kā arī bebru darbus un nedarbus. Ja palaimēsies, tad te ir iespēja ieraudzīt arī lapsas un stirnas! Putnu vērotāji var mēģināt saskatīt zivju dzenīti, zivju gārni, paceplīti, dzeni, žubīti, zeltgalvīti, meža pīli, ūdensstrazdu vai par melno stārķi! Visbeidzot, dabas mīļotājiem tā ir iespēja atpūsties, baudot dabas ainavas daudzveidību un skaistumu.
Ceļveži.lv oriģinālteksts. Informācija aktualizēta 13.04.2020.
Saistītie ceļveži un raksti:
- Valgums – (TUKUMS) – (TALSI) – Valdemārpils – Laumu dabas parks – Dundaga – (Mazirbe) – maršruta ceļvedis
- Valgums
- Atpūtas centrs ‘Valguma pasaule’
