Ērgļu klintis – Priekuļu pagasts, Cēsu novads

Ērgļu klintis atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā 6,5 kilometrus uz ziemeļiem no Cēsu pilsētas centra, Gaujas kreisajā krastā, 0,8 km uz dienvidiem no Strīķupes ietekas Gaujā. GPS: 57.3606433, 25.2617151.

Pieejama bezmaksas autostāvvieta, sausā tualete, piknika vietas, skatu platforma, takas pastaigām ar informācijas stendiem. Klinšu pakājē ir jauka balto smilšu pludmale, kur var redzēt varenās klintis no apakšas. Vēl iespaidīgākas un augstākas klintis izskatās, tās vērojot no upes – ir vērts iekļaut to apskati Gaujas nacionālā parka laivošanas maršrutā. Šis ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma objektiem Gaujas nacionālajā parkā.

Lai gan klintis lepojas ar cēlā putna ērgļa nosaukumu, tomēr tāds tām dots tikai 20. gadsimtā. Ilgi tās dēvētas par Ērģeļu klintīm, jo atbalss te skanējusi plaši kā ērģeles. Vēl senāk tās sauktas par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi. Šis vārds ir nācis no tuvējām mājām, kur it kā dzīvojis karaļa piešu kalējs.

Ērgļu klintis iemieso ērgļa plašā lidojuma brīvību un burvību, kad sajūtas skan tik vareni kā ērģeles! Majestātiskums mīt gan abos šajos nosaukumos, gan pašās skaistajās smilšakmens klintīs. Tās ir iespaidīgi garas un varenas! Izplest rokas kā spārnus un justies kā lidojumā vari uz klinšu skatu platformas, no kuras paveras plašs skaistu ainavu apvārsnis ar īpaši gleznainu upes Gaujas līkumu.

Ērgļu klintis ir majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas, tās ir pašas varenākās savā viengabalainībā visā Gaujas senielejā. Raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu. Ērgļu klinšu augstums ir 18-26 metri. Klints ir 700 metrus gara, ap 330 metru garu daļu apskalo Gauja. Pirmos 130 metrus veido līdz 22 metrus augsta, vertikāla smilšakmens siena, tālāk iezīmējas vairāki upē nedaudz ievirzīti izciļņi. Ieža pakājē izveidojies vecupes ezeriņš. Klinšu rietumu daļa, kas atvirzās no Gaujas un slēpjas aiz kokiem, ir 21,5 metrus augsta. Lejasdaļā, kur klintis gandrīz beigušās un atkal pieiet pie upes, atrodas Ērgļu niša un avotiņi.

Klintis izceļas ar izteiksmīgām dzelzs savienojumu migrācijas izpausmēm. Gandrīz visu krauju izgrezno sarežģīts rūsgans zīmējums, kuru veidojusi dzelzs hidroksīda nogulsnēšanās, pazemes ūdeņiem sūcoties caur porainajiem smilšakmeņiem. Klintīs ir daudz lūzumu, vērojamas arī atsevišķu bloku slīdēšanas un nobrukumu veidošanās pazīmes. Vertikālie lūzumi liecina par to, ka miljoniem gadu senajā vēsturē vairākkārt ir notikušas zemes garozas svārstības, kas klintis ir sadalījušas blokos.

Sena teika vēsta, ka upe Gauja tik daudz dažādus interesantus un skaistus līkumus sametusi, jo dzinusies pakaļ lapsai, kas dzērusi ūdeni Alauksta ezerā! Lapsa skrējusi līkločiem, lai aizbēgtu, bet Gauja metusies pakaļ tādiem pašiem līkumiem. Tā nu upe plūst kā daiļa lente cauri zaļo mežu biezokņiem un veido pirmatnības sajūtu pielietas dabas ainavas.

Informācija aktualizēta 26.01.2022.
Foto: Paulis Stars. 17.09.2021.

Saistītās publikācijas un tūrisma objekti apkārtnē


Lejupielādējams Cēsu pilsētas ceļvedis


Rezervē naktsmājas Cēsīs



Booking.com