Parka iela 4, Rauna, Raunas pagasts
Plašā Raunas Lauktehnikas (kā vietējie sauc – “lauķenes”) teritorija izveidota vietā, kur kādreiz atradās Raunas pilsmuižas saimniecības ēkas. Vēl līdz pat 20. gadsimta 40.-50. gadiem šajā teritorijā bija saglabājušās divas lielas, paralēli stāvošas muižas klētis-noliktavas, starp kurām atradās aptuveni 1 ha liels laukums.
Nodibinoties padomju varai Latvijā, Raunas muižas saimniecības ēkās tika izvietots Raunas mašīnu-zirgu iznomāšanas punkts (MZIP) un Raunas mašīnu-traktoru stacija (MTS), un tur novietoja zirgus, traktorus un lauksaimniecības tehniku, kas tika atņemta Raunas zemniekiem lauksaimniecības kolektivizācijas procesā. Otrā pasaules kara laikā, 1941.-1944. gadā, bijušās Raunas muižas saimniecības ēkas un MTS izmantoja vācu karaspēks. 1944. gadā, ienākot Padomju armijai, MTS darbība tika atjaunota. 1958. gadā uz Raunas MTS bāzes izveidojās jauna iestāde Cēsu Mašīnu meliorācijas stacija, kura ar šādu nosaukumu darbojās līdz 1961. gada maijam, kad to pārdēvēja par Lauktehnikas Cēsu nodaļu. Bet, sākot ar 1964. gada 1. janvāri, tā tika izveidota kā atsevišķa organizācija – Latvijas Lauksaimniecības tehnikas Cēsu rajona Raunas nodaļa ( tautā saukta – Raunas Lauktehnika).
Tas bija lielākais rūpniecības uzņēmums pagastā un viens no lielākajiem bijušajā Cēsu rajonā. Raunas Lauktehnika apkalpoja 15 kolhozus, 8 padomju saimniecības, Priekuļu izmēģinājumu un selekcijas staciju, Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu u.c.
Raunas Lauktehnika nodarbojās ar traktoru, lauksaimniecības mašīnu un iekārtu remontu, veica to tehnisko apkopi, pārvadāja kravas, nodrošināja kolhozu un padomju saimniecību materiāli tehnisko apgādi. Ražošanas gada apjoms 20. gadsimta 80. gadu beigās sasniedza 2,08 milj. rubļu. Lauktehnikā darbojās šādi ražojoši cehi:
- traktoru remonta cehs,
- tēraudliešanas cehs, kur izgatavoja vairāk nekā 100 veidu deficīta detaļas,
- virpu remonta cehs,
- dīzeļdegvielas aparatūru remonta cehs, kur remontēja 12 tūkstošu degvielas sūkņu visai republikai,
- kabeļu cehs, kur gadā izgatavoja vairāk nekā 1000 km kabeļu (viens no pelnošākajiem cehiem),
- kokapstrādes cehs,
- nestandarta iekārtu izgatavošanas cehs – izgatavoja lopbarības sadalītājus, kultivatorus, šķidro mēslu izkliedētājus u.c. iekārtas pēc individuāla pasūtījuma.
Lauktehnika nodrošināja arī fermu tehnisko apkalpošanu – tā apkalpoja 304 liellopu fermas, slaukšanas un saldēšanas iekārtas, skrāpju transportierus, artēziskās akas, vitaminizēto miltu sagatavošanas agregātus, lopbarības virtuves, naftas rezervuārus, graudu žāvēšanas un attīrīšanas punktus, apkures katlus u.c. iekārtas. Šeit darbojās arī traktoru tehniskā stacija, pašgājēju mašīnu tehniskās apkopes stacija un tehniskās apmaiņas punkts.
Pēc strādājošo skaita, lielākā Raunas Lauktehnikas nozare bija autotransporta pakalpojumi. Lauktehnikas autotransporta uzņēmums katru gadu pārvadāja kravas 2,1 miljonu rubļu apmērā. Specializētais transports ļāva pārvadāt praktiski visu veidu kravas – lauksaimniecības produktus, kūdru, piena produktus, sienu, naftas produktus, lauksaimniecības tehniku, minerālmēslus u.c.
Tagad Lauktehnikas teritorijā redzamās ēkas ir celtas, sākot no 1958. gada līdz pat 20. gadsimta 80. gadiem, nojaucot pirms tam tur stāvējušās Raunas pilsmuižas saimniecības ēkas. Lauktehnikas teritorijā saglabājusies arī viena ēka no Raunas pilsmuižas laikiem – Raunas muižas pārvaldnieka māja jeb “Mazā skola”. Tā celta 19. gadsimta vidū – otrajā pusē Raunas pilsmuižas īpašnieku fon Vulfu laikā. Sākot ar 1927. gadu līdz pat mūsdienām, tā tiek lietota Raunas skolas vajadzībām.
Pēc neatkarības atgūšanas 20. gadsimta 90. gados bijušās Lauktehnikas ēkas tika privatizētas, un tajās darbu sāka vairāki privātie uzņēmumi. Viens no tiem ir 1992. gadā dibinātais SIA “Raunas Lauktehnika” (tagad “Steele”). Sākotnēji uzņēmums ražoja un remontēja lauksaimniecības tehniku, bet 1995. gadā pārorientējās un sāka nodarboties ar metālapstrādi. Tagad tas ražo metāla mēbeles, arkas, lapenes, malkas grozus, puķu statīvus, dekoratīvus elementus dārzam, svečturus, dekoratīvas metāla sētas, balkona un kāpņu margas u.c. Produkciju eksportē uz vairākām Eiropas un Skandināvijas valstīm, kā arī uz ASV un Kanādu.
Vēsturiskās Lauktehnikas teritorijā darbojas arī SIA “Signa LS”, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem, SIA “Siera ražotne”, kas ražo zaļo sieru un makaronus, SIA “Kooperatīvs” Malduguns alusdarītava, SIA “Fabrika Rauna”, kas nodarbojas ar koka paneļu māju ražošanu.
Sagatavojusi Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena
Informācija aktualizēta 14.04.2021.
Saistītie ceļveži un raksti:
