Senkapi atrodas Sabiles pilsētas austrumu nomalē, Abavas kreisajā krastā. Tos veido ap 100 no smiltīm uzbērtu uzkalniņu, kas tagad apauguši priedēm. Uzkalniņi ir līdz 2 metriem augsti, 4-12 m diametrā. To pētniecība sākusies jau 1868. gadā, kad A.Bīlenšteina vadībā šeit izrakts viens uzkalniņš. Tas devis salīdzinoši bagātus senlietu atradumus – divas bronzas pakavsaktas, dzelzs šķēpa uzgali, dzelzs pieša atliekas, apģērba fragmentus un 16 bronzas spirālītes. 1895.g. plašākus pētījumus “Krievu kapos” veica krievu arheologs S.Bogojavļenskis, kura vadībā šeit izpētīti 17 uzkalniņi. 1920. un 1930. gados šeit kopumā izpētīti vēl 10 uzkalniņi.
Kā liecina izrakumu rezultāti, katrā uzkalniņā apbedīts viens mirušais. Konstatēti kā skeletu, tā ugunskapi. Daļā uzkalniņu, kuros mirušie apbedīti nededzināti, novērotas bluķa zārku paliekas; vienā gadījumā zārkā konstatēts galvgalī izveidots atsevišķs nodalījums māla trauka novietošanai. Uzkalniņos virs skeletkapa bērts plāns smilšu slānis, tad rituāla pelnu kārta un visbeidzot uzmests uzkalniņa augšdaļas uzbērums.
Kā skeletkapos, tā ugunskapos atrasts salīdzinoši maz senlietu. Tomēr hronoloģiskā ziņā šeit sastopamie uzkalniņi diezgan droši attiecināmi uz 10.gs. un 11.gs. sākumu. Jautājumā par uzkalniņos apbedīto etnisko piederību pēdējā laikā ir nostabilizējies uzskats, ka tie saistāmi ar Baltijas somiem – Ziemeļkurzemes līvu priekštečiem, kaut gan bijuši izvirzīti arī vairāki citi pieņēmumi.
Informācija aktualizēta 10.04.2020.
Saistītie raksti:
- Sabile – pilsētas ceļvedis
