Savulaik tā bija viena no lielākajām muižām apkārtnē. Pirmo reizi minēta jau neilgi pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1596. gadā, kad tā bijusi kāda Vilhelma Dollerta īpašumā.
No 19. gadsimta līdz 1939. gadam piederēja fon Bēru dzimtai. Īsi pirms Pirmā pasaules kara muižas īpašumā bija 2859 ha zemes un 1110 ha zemnieku zemes. Agrārās reformas laikā muižas zemēs izveidoja 30 jaunsaimniecības, bet pēdējam īpašniekam Georgam fon Bēram tika atstāti tikai 50 ha zemes un muižas kungu māja. Pēc Otrā pasaules kara muižas ēkā atradās kolhoza kantoris ar klubu un kinozāli un bibliotēka. 1970. gados muižā ierīkoja dzīvokļus, bet jau 1980. gados tā tika pamesta. Tagad – privātīpašums, bet nekādi atjaunošanas darbi nav uzsākti, un ēka atrodas avārijas stāvoklī.
Tagad redzamās muižas kungu ēkas senākā koka daļa ir celta 18. gadsimta pirmajā pusē, bet vēlāk ievērojami pārbūvēta. Šodienas izskatu ieguvusi 18./19. gadsimta mijā, kad tā tika pārbūvēta klasicisma stilā un tai fasādē izbūvēts četrkolonu portiks. 19. gadsimta nogalē ēkas aizmugurē piebūvēti trīs sarkano ķieģeļu šķērskorpusi, no kuriem gan saglabājušies tikai divi.
Muižas ēkai ir interesants pagraba telpu plānojums ar daudzām telpām un sarežģītu to savienojošo eju tīklu, kas daļēji ir saglabājies. Latvijas mērogā unikāls ir polihromais griestu gleznojums vienā no pagraba telpām.
Muižu drīkst apmeklēt, tikai saskaņojot ar īpašnieci +371 26 743 397.
