Mencendorfa nams – Rīga

Meistardarbnīcas, Muzeji

Mencendorfa NamsRestaurēts Rīgas bagāta tirgotāja dzīvojamā nama paraugs, kurā kopš 1992. gada atrodas Rīdzinieku sadzīves kultūras muzejs “Mencendorfa nams”.

Rātslaukums ilgus gadsimtus bija Rīgas sirds, tāpēc tirgotāji centās savus namus uzcelt pēc iespējas tam tuvāk. To varēja atļauties tikai bagātie tirgotāji. Šo namu 1695. gadā uzcēla rātskungs, Mazās ģildes vecākais, stiklinieku amata meistars Jirgens Helms. Namā atradās arī viņa stiklinieka darbnīca. 18. gadsimtā te saimniekojusi saviesīgus pasākumus mīlošā Melngalvju brālība, 19. gadsimtā – slavenais farmaceits Vilhelms Dēringers. 1723.-1902. gadā te atradās Brieža aptieka (Apotheke Brandt), kas bija sestā vecākā aptieka Rīgā.

Tirgotāja Augusta Mencendorfa (1821-1901) dzimtas īpašumā nams atradās 1900.-1939. gadā. 1902. gadā tika pārveidota nama fasāde Grēcinieku ielas pusē pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta. Īpašnieki šeit dzīvoja, bēniņos atradās noliktavas, bet pirmajā stāvā – A. Mencendorfa koloniālpreču veikals, kurā varēja iegādāties garšvielas, tēju, cigārus, saldumus un daudz ko citu, tostarp, labāko kafiju Rīgā – “Ideāls” (izcilās kafijas pagatavošanas noslēpumi tā arī netika atklāti). Veikala dibinātāju Augustu Mencendorfu raksturo kā izcili laipnu un viesmīlīgu, kurš runājis vairākās valodās, tostarp latviski. Tieši Mencendorfi pasaulei atklājuši gan „Mencendorfa ķimeli”, kas vēl tagad nopērkams Londonā.

1947.-1981. gadā namā bija iekārtoti 15 dzīvokļi, kuros dzīvoja 20 ģimenes. 1987.-1992. gadā arhitekta Pētera Blūma vadībā Polijas restaurācijas firma “PKZ” veica ēkas rekonstrukciju un restaurāciju. Gadsimtu gaitā mājai kopumā bijuši 11 īpašnieki, un teju visi viņi namu pārbūvējuši, līdz ar to arhitektūrā un arī interjerā satiekas dažādu laikmetu detaļas. Restaurācijas procesā maksimāli atjaunota 17. gadsimta versija. Tagad lielākajā ēkā atrodas muzeja ekspozīcijas, bet mazākajā ēkā, kuru gandrīz pilnībā uzcēla no jauna, jo rekonstrukcija nebija iespējama, iekārtotas muzeja darba telpas. Kopš 1998. gada Mencendorfa nams ir Valsts aizsargājams kultūras piemineklis.

Rīdzinieku sadzīves kultūras muzejs “Mencendorfa nams”

Mencendorfa nams - kapela - pirms kāzu ceremonijasPēc restaurācijas 1992. gadā ēkā sāka darboties Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle – Rīdzinieku sadzīves kultūras muzejs “Mencendorfa nams”. Mājas-muzeja misija ir saglabāt un pētīt muzeja ēkas arhitektoniskas un mākslinieciskas vērtības, izzināt ar ēku saistīto cilvēku likteņu vēsturi, iepazīstināt apmeklētājus ar turīgu rīdzinieku sadzīves kultūru un tradīcijām. Muzejs organizē izstādes, konferences, koncertus un citus izglītojošus un izklaidējošus pasākumus. Vērtīgajiem sienu un griestu gleznojumiem pieskaņoti vēsturiski interjeru priekšmeti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma, radot katrai telpai citādu raksturu un noskaņu. Apmeklētāji laipni aicināti paciemoties senajā veikala telpā, virtuvē ar manteļskursteni, viesu salonā, deju zālē, “dzejnieka istabā”, ģimenes kapelā, saimnieka istabā, “meitenes istabā”, kā arī ielūkoties vēsturiskajās pagraba velvēs un romantiskajos bēniņos, kur mājvietu radušas izstāžu zāles. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 2000 vienību – liecības par ēkas vēsturi un tajā dzīvojušo cilvēku likteņiem.

Telpu vērtīgākā daļa ir seno griestu un sienu gleznojumu atsegumi. Nama logi un durvis ir izgatavoti pēc 18. gadsimta analoģijām, precīzi atdarinot furnitūru, pat logu stiklus. Logos eksponētas 17.-19. gadsimtu vitrāžas.

Mencendorfa namā vēl aizvien darbojas īsts pavards un manteļskurstenis (viens no trim, kas saglabājušies Rīgā): pavardu aizkurot, dūmi pusmetra attālumā nav jūtami! Kopumā muzejā atrodami neskaitāmi unikāli priekšmeti: senākais Rīgas skapis (16. gadsimts) un senākais Rīgas galds (18. gadsimts), kas veidots ar uzliektām malām (lai monētas skaitot nenoripotu!). Apmeklētājus sajūsmina rakstveža piederumi. Un, protams, sieviešu smaržu pudelītes, paredzētas insektu savākšanai balles laikā…

Mencendorfa namsNama kolekcijā apskatāmi arī vairāki izcili mūzikas instrumenti. Pirmkārt, muzeja lepnums – instruments, kas tiek saukts par tangentflīģeli. Tas ir viens no diviem Eiropā sastopamajiem (otrs meklējams Nīderlandē). Tik greznu un dārgu instrumentu varēja atļauties vien ļoti turīgi pilsoņi. Te atrodama arī vecākā arfa Latvijā. Protams, unikālo instrumentu lietošana ir stingri aizliegta. Toties lietā tiek likts Ainas Kalnciemas klavesīns.

Mencendorfa namā mājvietu atradis arī latviešu-vācbaltu kultūras centrs “Domus Rigensis” – biedrība, kuru 1992. gadā Rīgā kopīgi nodibināja latvieši un vācbaltieši. Tas rīko pasākumus vācu vēstures un kultūras pēdu apzināšanai Baltijā un savstarpējai latviešu un vāciešu saskarsmei, aplūkojot to atšķirīgā redzējumā (http://domus-rigensis.eu/).

Ņemot vērā nama vēsturisko saistību ar stiklinieka amatu, kopš 2000. gada šeit atrodas arī Stikla mākslas un studiju centrs – pagraba telpās darbojas mākslinieku stikla darbnīca, apskatāma mūsdienu stikla mākslas ekspozīcija un izstāžu telpa. Iespējams pieteikties uz meistarklasi mākslinieces Ilzes Dūdiņas vadībā.

Mencendorfa nams - koncerts dīlē2005. gadā muzejā iekārtots piemiņas kabinets Dītriham Andrejam Lēberam (1923-2004) – Latvijas neatkarības cīnītājam, mūsu zemes patriotam un mecenātam juristam. Ekspozīcijā viņa personīgās lietas, kuras uz Latviju atgādājusi Lēberu ģimene. D. A. Lēbers bija Augusta Mencendorfa mazdēls. Ar vislielāko mīlestību viņš atbalstīja muzeju, bija viens no iniciatoriem latviešu-vācbaltu kultūras centra “Domus Rigensis” izveidei (http://www.rigamuz.lv/mn/ekspozicijas/ditriha-andreja-lebera-pieminas-kabinets/).

Vēl joprojām namam ir cieša saikne ar Mencendorfu dzimtas pēctečiem, kuri atbalsta dažādas muzeja darbības jomas.

Pakalpojumi: Svētku mielasts ar autentisku galda servējumu un ēdieniem, muzeja telpu īre pasākumiem, kāzas – īpaša programma jaunlaulātajiem.

Pakalpojumi

Muzejs piedāvā organizēt svinības vēsturiskā atmosfērā (kristību un kāzu ceremonijas, jubilejas, saviesīgus vakarus). Piedāvā izbaudīt gan mūsdienu, gan pēc senāku laiku receptēm gatavotus ēdienus ar vēsturisku galda klājumu (20. gadsimta sākuma, Pirmās Latvijas valsts, padomju laika un citus). Muzejs nomā telpas dažādiem pasākumiem (45 EUR/h), piedāvā pasākumu rīkotājiem muzeja darbinieku vadītu atraktīvu ekskursiju pa muzeju un darbošanos stiklinieka darbnīcā mākslinieces vadībā. Muzeja telpās notiek koncerti, dzejas vakari, teātra izrādes, lekcijas un citi pasākumi.

Plašāk par muzeja īpašajiem piedāvājumiem: https://www.celvezi.lv/pakalpojumi/turisma-programmas/mencendorfa-nama-ipasie-piedavajumi/

Muzeja ekspozīcija

Pirmais stāvs

1. telpa – dzīvojamā istaba ar 17. gadsimta beigu griestu gleznojumiem. Pretī ieejas durvīm sienu gleznojuma fragments – Nīderlandes ainava – datējams ar 18. gadsimta sākumu. 16. gadsimtā darinātais ozolkoka skapis ir viens no muzeja vecākajiem eksponātiem. Grīdu klāj keramikas flīžu segums (kāds tas bija 19. gadsimtā, pēc analoģijām izgatavots Lodes rūpnīcā).

Mencendorfa nams2. telpa – manteļskurstenis, kurā iekārtota virtuve ar 18. un 19. gadsimta priekšmetiem. Grīdu klāj dolomīta 17. gadsimta plāksnes, kas atrastas nama pagrabā.

3. telpa – dīle jeb halle, savulaik viena no mājas nozīmīgākajām telpām, jo šeit atradās nama galvenā ieeja. Nama viesiem ienākot dīlē, radās priekšstats par mājas saimnieku un viņa turību. Parasti dīlēs centās izlikt dārgas mēbeles, dzimtas portretus, lādes. Telpu grezno respektablais Dancigas tipa skapis (17. gadsimts) un metāla naudas lāde (17. gadsimts). Grīdu sedz 19. gadsimtā izgatavotās keramikas flīzes, kas savulaik segušas Rīgas Doma baznīcas Krustejas grīdas.

Mencendorfa nams4. telpa kalpojusi veikala vajadzībām, šeit pat 1722.-1900. gadā atradusies aptieka. Par to liecina lielie vārti, pa kuriem savulaik ieveda preci. Lielais ozolkoka galds piederējis Rīgas rātes Kases kolēģijai – uz tā skaitīja Rīgas naudu, tādēļ galdam apkārt ir paaugstināta apmale, lai dālderi neripotu zemē.

No šejienes ved kāpnes uz pagraba stāvu, kur atrodas Stikla mākslas un studiju centrs.

Otrais stāvs

18. gadsimtā otrajā stāvā atradās nama greznākās telpas.

1. telpa – viesu salons ar restaurētiem 18. gadsimta vidus sienu gleznojuma fragmentiem. Skapī mājas izstāde ar lietišķās mākslas priekšmetu kolekciju (trauki u.c.).

2. telpa – deju zāle ar 18. gadsimta priekšmetiem un restaurētiem 18. gadsimta vidus sienu gleznojumiem, kuru sižeti veidoti pēc franču gleznotāja Antuāna Vato darbu motīviem. Šeit atrodas arfa, klavesīns, bufete un pulkstenis nišā.

Mencendorfa nams3. telpa (no 2. telpas uz to ved durvis pa labi) – iespējams, 18. gadsimtā kalpojusi kā mājas kapela. 18. gadsimta vidus griestu gleznojumā attēlots Vasarassvētku sižets ar Ticības, Cerības un Mīlestības alegorijām. Sienas dekorētas ar 18. gadsimta vidus un beigu gleznojumiem. Interjerā izvietoti tā laika priekšmeti.

4. telpa (no 2. telpas uz to ved durvis pa kreisi) – dzejnieka kabinets ar restaurētiem 18. gadsimta beigu sienu gleznojumiem (Itālijas ainavas) un atsevišķiem 17. un 18. gadsimta gleznojumu fragmentiem logailā, un šī laika priekšmetiem. Kabineta sienas rotā gleznas – nezināma vācbaltiešu mākslinieka “Sicīlijas ainava” un Fr. fon Dreilinga “Ainava ar pilsdrupām” (1653). Tāpat šeit ir Žakoba stila mēbeļu komplekts, stūra skapis ar šņaucamās tabakas dozēm (18.-19. gadsimts) un sekreters.

Trešais stāvs

Ekspozīcijās saglabāti un restaurēti gleznojumi no 17. un 18. gadsimtu beigām.

1. telpa iekārtota kā saimnieka istaba. Unikāla ir 1754. gadā gatavotā kāzu dāvana vācu zemniekiem – ozolkoka skapis.

2. telpa iekārtota kā dzīvojamā zāle ar 1800. gada Rīgā izgatavotu Žakoba stila mēbeļu iekārtu. Uz kāršu galdiņa atrodas 1820. gada mācību kārtis Krievijas ģeogrāfijas apgūšanai. Šī ir vienīgā telpa muzejā, kurā atjaunots oriģinālais grīdas parkets (19. gadsimta beigas). 2018. gadā ekspozīciju papildināja Rīgas dibinātāja bīskapa Alberta māsas 23. paaudzes pēcteces dāvināts sienas spogulis no Rīgas Baltās muižas. Vēl šeit atrodas tangeltflīģelis (1794), cītara un patvāris.

3. telpa (no 2. telpas uz to ved durvis pa labi) – tā sauktā ‘meitas istaba’ – iekārtota ar 19. un 20. gadsimta sākuma priekšmetiem. Šeit ir gulta, sekreters, uz tā – konfekšu kārba. Ievērību pelna ogļu panna, ko izmantoja gultas sildīšanai, un sienas dekors – līgavas vainags, izgatavots no zivju zvīņām. Interesants priekšmets ir zīlējamā iekārta – mehāniski iegriežama ragana.

4. telpa (no 2. telpas uz to ved durvis pa kreisi) apvieno ēkas vēstures muzeju un piemiņas kabinetu A. Mencendorfa mazdēlam prof. D. A. Lēberam. 1. vitrīnā eksponēti cara armijas virsnieka zobens (apmēram 1918. gads), kas atrasts zem bēniņu grīdas seguma. 2. vitrīnā izvietotas aptiekas zāļu receptes un signatūras no 19. gadsimta 30. gadiem – liecība par aptiekas darbību ēkā. Veicot izpētes darbus, ēkā atrasts arī liels daudzums 17.gs. vitrāžu lausku un stiklinieku darba rīku. 3. vitrīnā redzamas fotogrāfijas – nams pirms restaurācijas 1987. gadā; 1989. gada foto – restaurācijas gaita; Pēteris Blūms – izpētes, restaurācijas darbu arhitekts-uzraugs. 4. vitrīnā aplūkojamas nama pēdējo īpašnieku (1900-1939) Mencendorfu ģimenes fotogrāfijas un arhīva materiāli. Telpā redzamas arī jurista prof. Dītriha Andreja Lēbera (1923-2004) personīgās lietas un viņa sponsorētie izdevumi.

Vēsturiskajos bēniņos skatāmas dažādas izstādes.

teksts: Dr. art. Ilona Audere, Mencendorfa nama muzeja vadītāja, 09.11.2020.

Informācija aktualizēta 01.02.2022.
foto no Mencendorfa nama muzeja arhīva

Papildus informācijas avoti

Saistītās publikācijas un objekti apkārtnē

Lejupielādējams VECRĪGAS ceļvedis

Rezervē naktsmājas Rīgā

Booking.com