- http://uldevene.mozello.lv/
- Parka iela 3, Lielvārde, Ogres novads (Lielvārde centrālajā daļā, šosejas malā, Rembates parkā pie Daugavas).
- Agris Liepiņš: +371 29 465 792, +371 26 010 273, [email protected].
- Atvērta tikai vasaras sezonā. Darba laiki: IV-VII: 10-18 (I-III slēgts). Apmeklējuma maksa (2021): 4 EUR (bērniem 2 EUR).
- Iespējams sarīkot senlatviešu kāzu rituālu.
Pils rekonstrukciju kopš 1997. gada pavasara veido vietējais mākslinieks un vēstures entuziasts Agris Liepiņš. Senāk šajā vietā pils nav stāvējusi un arī makets nav kādas konkrētas pils kopija, bet gan 12.-13. gadsimta koka pils ideālrekonstrukcija, kurai par pamatu ņemti arheoloģisko izrakumu materiāli no dažādām Latvijas vietām (Mežotnes, Talsu, Raunas Tanīskalna, Jersikas pilskalna, Rīgas ciema un citām). Tā kā senatnē novads atradies līvu ķēniņa Uldevena pārvaldījumā, veidotāji šo rekonstrukciju nosaukuši par Uldevena pili (jāpiebilst, ka seno līvu koka pils Lielvārdē atradās tur, kur tagad krustnešu viduslaiku pilsdrupas – tuvu Andreja Pumpura muzejam).
Uldevene bija Daugavas līvu Lielvārdes pilsnovada vecākais, kas arī pēc vācu nostiprināšanās Lielvārdes Dievukalnā palicis līvu pils un reizē novada vecākais. 1213. gadā lietuviešu sirotāji sagūstīja Uldeveni, bet Zobenbrāļu ordenis viņu izpirka no gūsta. Personvārda “Uldevene” nozīme varētu būt vai nu “liela auguma cilvēks”, vai “ilgdzīvotājs”. Rainis lugā “Pūt, vējiņi!” (1905) par Uldi nosaucis bagātu Vidzemes puses precinieku, kas pāri Daugavai ieradies Kurzemes puses sētā. Kopš tā laika Uldis ir viens no populārākajiem latviešu personvārdiem.
Koka pils iekšpusē var apskatīt senlatviešu cietokšņa aizsargbūvju un dzīvojamo ēku imitācijas un seno tērpu rekonstrukcijas. Tieši pretī vārtiem atrodas ķēniņa nams, tā dižistabā aplūkojams ķēniņa krēsls – varas simbols. Šādā ēkā nedzīvoja, tā bija paredzēta pieņemšanām un apspriedēm. Vēl šeit ir podnieka darbnīca (tā gan parasti atradās nevis pilī, bet nenocietinātajā priekšpilī), divkambaru dzīvojamā ēka (no Rīgas), klēts, puszemnīca (no Talsu pilskalna) un kalēja darbnīca. Pagalmā atrodas svētakmens un aka (ūdenim aplenkuma gadījumā bija liela nozīme!).
Mūsu senči pilis parasti būvēja pie upēm – kur satiksme, kādā augstākā klajā paugurā – lai labi pārredzama apkārtne. Ieeju pilī no piebraucamā ceļa atdalīja 8-12 m plati aizsarggrāvji, pār kuriem bija vai nu paceļamais vai nojaucamais tilts. Vārti vienmēr vērās uz iekšu, kur briesmu gadījumā tos bloķēja bomis. Pilskalnā dzīvoja cilts vecākais ar savu draudzi (~30 cilvēki), briesmu gadījumā te patvērās apkārtnes zemnieki, līdz 1500 cilvēkiem.
Dzīvojamās ēkas pārsvarā bija puszemnīcas bez dūmvadiem (dūmistabas), kuras ziemā sakurināja līdz 6-10 grādiem, zemnīcās bija siltāk – līdz 14 grādiem. Griesti zemi, jo senāk vīrieša vidējais augums bija 1,65 m, sievietes 1,55 m. Dzīves ilgums arī bija citādāks – vidēji 30-35 gadi.
- http://skolenuekskursijas.lv/apskates-vieta/uldevena-pils/
- https://www.celotajs.lv/lv/e/uldevena_pils?4
