- http://baltijaskrasti.lv/blog/materiali-vides-izglitibas-nodarbibam-saulkrastu-baltaja-kapa/
- https://ekosistemas.daba.gov.lv/public/lat/rezultati_un_publikacijas1/vides_izglitibas_materiali/
- https://ekosistemas.daba.gov.lv/public/lat/rezultati_un_publikacijas1/vides_dizaina_objekti_saulkrastos1/izvietojuma_shema/
Ejot no stāvlaukuma pludmales virzienā, parks ir apskatāms vidēji pusstundas laikā. Informācijas stendi un norādes sniedz ziņas par apkārtnes dabas vērtībām un Baltās kāpas veidošanās procesu.
Parks tika izveidots 2016. gadā. Skulpturāli tēli un vides informācija mudina izzināt un cienīt dabu un tajā notiekošos procesus, ieklausīties un ieskatīties dabā vērīgāk.
Ieejas vārti veidoti kā stilizēts Baltās kāpas siluets. Viena puse veidota vienkāršās ģeometriskās formās, otra – slīpa. Rūpīgāk ieskatoties slīpās daļas faktūrā, var ieraudzīt reljefu un rakstus, kas liecina par kāpas atkāpšanos ilgākā laika periodā.
Pie vārtiem apmeklētājus sagaida eziene Frīda, kas sēž uz soliņa un uzmanīgi vēro tos, kuri ierodas Baltajā kāpā, cerot uz saudzīgu izturēšanos pret Frīdas mājām – apkārtnes ekosistēmu. Vārti simbolizē ieeju dabas un kultūrvēstures apvītā pasaulē, kur daba un cilvēks spēj draudzīgi pastāvēt līdzās, nekaitējot un netraucējot viens otram un veidojot cieņpilnas savstarpējās attiecības. Te mūs gaida sajūtu ceļojums – krāšņi dabasskati un jūras šalkas, dziedošas smiltis un saules starojums.
Katrīnas liepas – pa ceļam uz Balto kāpu aug divas 3,7 m un 2,7 m resnas liepas. Nostāsti vēsta, ka tās 1764. gadā stādījusi Krievijas ķeizariene Katrīna II, kura neilgu laiku atpūtusies Pabažu jūrmalā (taču Pēterburgas arhīva dokumenti liecina, ka Katrīna Pabažos nav bijusi, nav nakšņojusi, nav peldējusies, un nav liepas stādījusi).
Līdz Baltajai kāpai var nokļūt pa taisnu taciņu garām liepām (nedaudz tālāk sākas koka dēļu celiņi), taču dosimies pa labi apskatīt parka vides objektus.
Kompozīcija “Nenovirzies no takas!” pievērš uzmanību dzīvībai, kas rosās mums visapkārt un kuru ikdienā bieži pat nepamanām. Tā aicina nenovirzīties no speciāli ierīkotām takām un gājēju celiņiem, lai nesabradātu kukaiņus. Protams, ir vietas, kur kukaiņu un cilvēku ceļi mēdz krustoties, tāpēc katrs solis sperams vērīgi!
Mazliet tālāk redzama kompozīcija “Netrokšņo!”– eziene Frīda, kas uzlikusi roku uz segas, zem kuras guļ trīs mazie ezēni. Brīvo roku pielikusi pie mutes, viņa lūdz, lai cilvēki netrokšņo un nemodina viņas bērnus. Frīda mudina dabā doties klusi un vērīgi, jo tikai tā var pamanīt apkārt notiekošo un ir lielāka iespēja ieraudzīt blakus mītošās dzīvās radības – ežus, zaķus, vāveres un dažādus kukaiņus.
Kukaiņu ceļš pievērš uzmanību tam, ka ikdienā mums apkārt notiek liela rosība – dzīvo dažādi kukaiņi, par kuru esamību bieži pat nenojaušam.
Tuvāk krastam Lapene (uzstādīta 2003. gadā).
Ezienes Frīdas draugs zaķis Fredis sēž uz soliņa, mudinot Saulkrastu Baltās kāpas apmeklētājus būt tīrīgiem un nemēslot dabā. Zaķis norāda, ka atkritumi, ja tie radušies, jāmet tiem paredzētajās tvertnēs. Taču vislabāk atkritumus vienmēr paņemt sev līdzi!
Piknika vieta un šūpoles.
Nākamais objekts atrodas tālāk gar krastu (pa labi).
Taures formā veidotā klausīšanās ierīce “Ieklausies dabā!” ļauj saklausīt dabas skaņu nianses – jūras viļņu, priežu un vēja šalkoņu.
Kā dizaina paraugi izmantoti attēli no klausīšanās ierīcēm, kādas lietoja Eiropas valstu armijas Pirmajā pasaules karā, kad radari vēl nebija izgudroti. Ar šādām ierīcēm speciāli apmācīti cilvēki klausījās debesis, lai varētu sadzirdēt lidmašīnu tuvošanos un saklausīt lidojošus objektus varēja no divu līdz pat astoņu kilometru attāluma.
Informācija aktualizēta 07.04.2020.
Saistītie ceļveži un raksti:
