Pelēkais akmens Dobeles- Īles ceļa malā ir piemiņas zīme Naudītes sešklasīgajai skolai, kas tika sagrauta un nodedzināta 1944. gada rudenī.
Naudītes pagasts, Dobeles novads
Metāla plāksnē uz akmens izlasāmi vārdi “Te stāvēja Naudītes skola līdz 1944. g. XI”. Un tālāk: “Pa šo ceļu 1944.gada vasarā, glābdamies no krievu uzbrucēju atgriešanās, vairākas dienas gāja, brauca Sēlijas un Zemgales bēgļi uz Kurzemi, uz Rietumiem. Daudzi tūkstoši nekad vairs neatgriezās dzimtenē”.
Šo piemiņas zīmi savai pirmajai skolai ir uzstādījis novadnieks, publicists, rakstnieks un fotomākslinieks Gunārs Birkmanis. Akmens uzlikts vietā, kur kādreiz ir stāvējusi staltā divstāvu skolas ēka. Itin nekas vairs neliecina par kādreizējo skolu. Tikai, ja labi ieskatās, otrpus piekalnītei garajā zālē un un krūmājos var pamanīt nomelnējušas sarkano ķieģeļu atlūzas.
“Naudītes 6 klasīgā pamatskola atrodas 3 km no pagastnama pie Dobeles — Auces ceļa 9 km no Dobeles. Sarkanais ķieģeļu skolas nams atrodas uzkalnā, no kura tālu var pārredzēt apkārtni. Skolā strādā 3 skolotāji un mācās ap 90 skolēnu,” par skolu rakstīts 1939. gada tūrisma ceļvedī “Dobeles novads no tūrisma viedokļa”.
Gunārs Birkmanis (1931-2011) bija ne tikai ražīgs fotogrāfs, kurš bagātīgi dokumentēja pagājušā gadsimta otrās puses notikumus un ļaudis, ne tikai 13 grāmatu autors, bet arī pārliecināts patriots un publicists, kurš nevairījās no skarbiem izteicieniem un “Latvijas atbrīvotājus” sauca īstajos vārdos. Grāmata “Vasara, kurā salūza likteņi” ir viņa atmiņu stāstījums par trīspadsmitgadīga zēna pārdzīvojumiem 1944. gada vasarā Naudītes pusē un bēgļu gaitās.
“ Vēl nezinu, ka šī ir pēdējā reize, kad apstaigāju Naudītes skolas dārzus – kādu tagad pie skolām nekur vairs nav. Es nezinu, ka te nekad vairs nepulcēsies ne Naudītes skolēni, ne skolotāji. Kam var ienākt prātā, ka jau pēc dažam nedēļām mīnmetēju un lielgabalu šāviņi graus skolas namu un iekoptos dārzus, ka piedzēries krievu kapteinis liks aizdedzināt skolas drupas, atradis tur dažas grāmatas nesaprotamā latviešu valodā?
Pēcāk krievu zaldāti pārdos skolas sarkanos ķieģeļus Dobeles sīkbūvniekiem, krievu armija sešdesmitajos gados izgrābs granti savām pazemes būvēm un atstās skolas vietā tikai dziļu, tukšu iedobi.” Tā rakstīja Gunārs Birkmanis par savu skolas pēdējām dienām.
Lai Naudītes skola neglābjami nepazustu no ļaužu atmiņas, Gunārs Birkmanis par savu pienākumu uzskatīja uzstādīt tās vietā piemiņas zīmi.
Teksts un foto: Anita Banziņa
