Netālu no Dobeles- Bauskas šosejas, Svētes upes kreisajā krastā, 1991. gadā tika uzstādīts piemineklis 1705. gadā kritušo zviedru karavīru kapavietā.
Vilces pagasts, Jelgavas novads
Mūrmuižas kauja notika 1705. gada 16. jūlijā, Lielā Ziemeļu kara laikā, Svētes upes krastos netālu no Mūrmuižas. 7000 karavīru lielā zviedru armija sakāva 20 tūkstošu karavīru lielo grāfa Šeremetjeva vadīto krievu karaspēku. Zviedri kaujā zaudēja ap 1900 karavīru. Tā kā zviedru armija bija stipri cietusi un nekavējoties devusies uz Rīgu, vietējiem zemniekiem bija jāapglabā kritušie un jāaprūpē ievainotie. Kritušie tika apbedīti Svētes upes krastā pretī Mūrmuižai. 1935. gadā Latvijas valdība kopā ar zviedriem kaujas vietā uzstādīja pieminekli.
Daudzus gadus vēlāk, 1991. gadā, pēc ilggadēja Dobeles rajona Silaines kolhoza priekšsēdētāja, aizrautīga novadpētnieka un kultūrvēsturisko vērtību saglabātāja Kārļa Vilsona ierosmes tika atklāts piemineklis kritušo zviedru atdusas vietā. Piemiņas zīmes atklāšanas pasākumā 1991. gada 1. oktobrī piedalījās arī Zviedrijas vēstniecības pārstāvji, kuri izteica gandarījumu par to cieņu, ar kādu šeit izturoties pret karā kritušo piemiņu.
Piemineklis atklāts 1991. gada 1. oktobrī, to veidojis tēlnieks Mārtiņš Zaurs. Viņš ir skaidrojis, ka to darinājis krusta formā, kas redzams no jebkuras puses un saskatāms kā krusts arī no kosmosa. Piemineklis novietots tā, lai saule nemestu ēnu uz pieminekļa uzrakstu. Uz tā latviešu un zviedru valodā rakstīts: “Šeit atdusas 1705. gada 16. jūlijā kritušie Zviedrijas armijas karavīri”.
Braucot no Dobeles Bauskas virzienā, pirms tilta pāri Svētes upei, sekojot brūnajai norādes zīmei, jānogriežas pa kreisi.
Foto: Anita Banziņa
