Jaunmoku pilij ir īpaša vieta Latvijas arhitektūras šedevru vidū. Tā ir viena no jaunākajām Latvijas pilīm – uzcelta 1903.g. kā Rīgas pilsētas mēra Džordža Armitsteda medību pils pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Neogotiskā stila formas apvienojušās ar jūgendstila elementiem. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tagad pilī skatāmas grezni 20.gs. sākuma interjeri, otrajā stāvā – Meža muzejs. Tornītī ekspozīcija par medību tēmu un iespēja redzēt apkārtni no augšas. Bijušajā staļļu ēkā – Zīmes centrs. Ir restorāns un viesnīca.
Muižas nosaukums Neumocken (senprūšu valodā – “jaunie lauki”), pirmo reizi dokumentos minēts 1544.g.
Jaunmoku pili projektējis ievērojamais vācbaltu arhitekts Vilhelms Bokslafs (1858-1945), kurš ir pazīstams arī kā Rīgā Mākslas Akadēmijas ēkas projekta autors. Arhitektūrā neogotikas stila elementi (sarkanie ķieģeļi, vertikāli akcenti gan fasādē, gan jumta daļā) apvienoti ar jūgendstila būvapjomu principiem. Rīgas mēra Džordža Armitstreda medību pils celta 1901.-1903.g.
Džordž Armitsteds (1847-1912) bija Rīgas mērs 1901.-1912.g. Šajā laikā viņa vadībā Rīgā izbūvēja ūdensvada un kanalizācijas sistēmu, veica dzelzceļa būvi. Par Armitstedu ģimenes locekļu līdzekļiem tika uzcelta Bērnu klīniskā slimnīca. Atzīmējot viņa 150.dzimšanas dienu, 1997.g. tika izdota viņa mazmeitas grāmata “Baltijas stāsti”, kurā daudz interesantu faktu par Armitstedu dzimtu un notikumiem Latvijā 20.gs. sākumā. Armitsteds bija Jaunmoku īpašnieks no 1885.g., taču viņš te praktiski nepaguva uzturēties – 1904.g. pēc tēva nāves pārņēma savā pārziņā Rindzeles muižu un Jaunmokas pārdeva baroniem Brinkeniem.
1910.g. muiža pārgāja baronu fon Ungernu-Štenbergu dzimtas īpašumā. Šajā laikā saimniecības platība bija 1276 ha liela, baroni audzēja graudaugus un nodarbojās ar piena lopkopību – tiem bija ~200 govju ganāmpulks. 1917.g. baroni nomainīja petrolejas lampas ar pašu muižā ģeneratoru ražotas elektriskās strāvas apgaismojumu. Muižas saimnieciskās dzīve tika uzturēta pienācīgā līmenī – darbojās ķieģeļceplis, noritēja tirdzniecība ar kokmateriāliem, pastāvēja vilciena satiksme ar Rīgu. Līdz pat agrārreformai šeit augstu vilni sita aristokrātijas vasaras un izbraukumu atpūtas dzīve. Pils bija viesu izmitināšanas, mājīgas vakarēšanas un atpūtas mītne, nevis rezidence.
1918.g. muižu ieguva vācu izcelsmes lauksaimnieka Vilhelma Freimaņa ģimene. Arī viņi piekopa lauksaimniecību, īpaši zirgkopību. 1920.g. pirms Agrārās reformas Jaunmoku muiža (1394 ha) tika sadalīta, bet 1929.g. muižas centrs pārdots Rīgas pašvaldības Slimokasei, kas šeit ierīkoja bērnu sanatoriju un atpūtas namu “Cīrulīši” (tur vienas nometnes laikā atpūtās ~160 bērnu). Daļa muižas bija Freimaņu ģimenes īpašumā vēl 1930.gados.
Otrā pasaules kara laikā pili izmantoja gan krievu, gan vācu armija. Kara sākumā te bija ierīkota krievu seržantu skola, tad vācu raidstacija, bet kara beigu posmā – vācu kara hospitālis.
Pēckara gados pili izmantoja MTS (Mašīnu traktoru stacija), “Meliorācija”, “Lauktehnika”, ierīkojot kantorus. Lielajā zālē rādīja kino un rīkoja balles. Pilī ir bijis arī veikals, 70.gados – komunālie dzīvokļi 20 ģimenēm. Neviens no apsaimniekotājiem neveica remontus un barbariska izturēšanās pret mākslas darbiem (piemēram krāsns podiņiem) bija ikdienišķa parādība. 1974.g daļēji sabrukusī Jaunmoku pils nonāca LPSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas pārziņā. 1979.-1989.g. tika veikti atjaunošanas darbi.
No 1992.g. pili apsaimniekoja Valsts Medību saimniecība, tagad kopš 2000.g. – VAS “Latvijas valsts meži”.
Pilī regulāri tiek rīkotas mākslas izstādes. Tāpat te pieejama viesnīca un sarīkojumu zāle.
LEĢENDA: Jaunmoku pils leģendas pamatā ir patiess notikums, kas risinājies 20.gs. sākumā. Tā stāsta par jaunu meiteni Doroteju, kuru visi saukuši vienkārši par Dorīti. Pirmā pasaules kara laikā pilī uzturējās vācu armija. Tajā laikā te par bērnu aukli strādājusi jauna meitene Dorīte. Dorīte iemīlējusi kādu virsnieku, bet armija ilgi nav palikusi vienā vietā. Virsnieks aizbraucis, bet meitene palikusi mātes cerībās. Dorīte nespējot pārdzīvot šķiršanos un negribot piedzīvot kaunu, meklēja mierinājumu lielajā pils dīķī. Pēc šī traģiskā notikuma pils iemītnieki dažreiz manījuši bēniņstāvā baltās drēbēs tērptu meitenes tēlu. Dorītes gars nebija radis mieru. Reiz Jaunmoku pili kā ekskursanti bija apmeklējuši divi vācu zinātnieki, kuri nodarbojās ar dažādu enerģiju pētniecību. Izmantojot elektroniskus mērinstrumentus, viņi izstaigāja pili un noteica, ka visstiprākā enerģija nāk no bēniņstāva. Viņi esot pat sarunājušies ar Dorīti, jeb Balto dāmu un noskaidrojuši, ka viņa ir labsirdīgs spoks. Arī pils darbiniekiem reizēm ir bijušas tikšanās ar Balto dāmu – tukšā pilī esot bijis dzirdams soļu troksnis un durvju vēršanās.
Jaunmoku pils apskate
1.stāvs:
Ienākot pa parādes ieeju, skatam paveras lielākais pils lepnums – unikāla Podiņu krāsns, ko izgatavojusi firmā “Zelm & Boehm” 1901.g. Šī krāsns, kas ir pasaulē vienīgā, sastāv no 130 podiņiem ar uzgleznotiem 50 dažādiem Rīgas un Jūrmalas skatiem no 19./20.gs. mijas (zirgu tramvajs, Uzvaras kolonna Rīgā, Jūrmalas pludmale ar peldu ratiem u.c.). Daudzi sižeti veltīti Rīgas 700 gadu svinībām (krāsns uzdāvināta Dž.Armitstedam pēc pilsētas jubilejas). Krāsns restaurēta 2011.g. Valsts kultūras piemineklis. (Pils interjerā saglabājušās četras keramikas podiņu krāsnis, kas izgatavotas firmā “Zelm & Boehm”).
Baltā zāle ar plašajiem logiem, izeju uz verandu, balto kamīnu un klavierēm, padomju varas gados tikusi izmantota svinību un kinoteātra vajadzībām. Tagad tā atkal atguvusi sākotnējo izskatu un te uz pirmo valsi tiek aicināti jaunlaulātie kāzu ekskursijas laikā.
Sarkanā zāle kādreiz ir bijusi pils pirmo īpašnieku ēdamzāle. Ap masīvo koka galdu vakaros pulcējusies visa ģimene un ēdiens no virtuves, kas atradusies cokola stāvā, līdz ēdamzālei esot ticis piegādāts ar īpašu liftu. To, ka pils kādreiz ir celta tieši medību vajadzībām atgādina pie sienas esošās medību trofejas.
2014.g. pavasarī tika pabeigti rekonstrukcijas darbi un nu pils saloni ieguvuši pavisam citu izskatu un noskaņu. Sadarbībā ar firmu „Morris@Co” telpās iemājojis angļu jūgendstils. Daudzveidīgie dabas motīvi, rotaļīgi vijīgās līnijas, krāsu bagātīgās nianses un to piesātinātība, kas redzama tapešu rakstos un mēbeļu audumos, ļauj labāk izjust jūgendstila dzīvīgumu. Saloni 20.gs. sākumā sniedza iespēju mājas viesiem jauki pavadīt laiku nelielās interešu grupās. Lai radītu tā laika reālāku vidi, pilī pamazām top Tējas salona, Kungu kabineta un Dāmu salona interjers.
Tējas salons iekārtots mierīgos pasteļtoņos, kas rada apstākļus nesteidzīgai atpūtai un savu domu sakārtošanai.
Kungu kabineta iekārtojuma idejas vēl gaida realizāciju, bet jau tagad, pateicoties tumšajiem toņiem tapešu un audumu rakstos, jūtama muižas īpašnieka nopietnība darbos un stingrība lēmumos.
Dāmu salons – īsti romantiska vieta dāmu sarunām – rotaļīgi spēlējas ar dabas motīviem arī mēbelēs. Smalkā spoguļvitrīna, elegantie postamenti un kamīns piedod telpai rotaļīgumu un vieglumu, savukārt pils oriģinālās mēbeles – sēdmēbeļu grupa ar sofu un krēsliem liek aizdomāties par muižas laikiem.
Pēdējais salons iekārtots pils cēlāja Džordža Armitsteda (1847-1912) piemiņai. Tajā godam izstādītas Armitstedu dzimtas piemiņas lietas: Džordža Armitsteda un viņa kundzes Sesilas (dz.Pichlau), kā arī vectēva Dž. Armitsteda portreti, ceļojuma koferis, sofa un zilais izšūtais spilventiņš. Piemiņas istaba ir veidota, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar izcilākā Rīgas mēra dzimtu, dzīvi un darbu.
2.stāvs:
MEŽA MUZEJS
Par tā izveidi tika nolemts jau pils restaurācijas laikā. 1991.g. pils otrajā stāvā iekārtotas pirmās ekspozīcijas par mežu apsaimniekošanu un medību tēmu, parādot daudzveidīgos mežsaimniecības instrumentus – koku stādāmos mietiņus, ķīļus, mērāmrīkus, atsveķošanas darbarīku un citus darbarīkus.
Te var izbaudīt meža burvību un apskatīt dažādas ekspozīcijas, kas stāsta par Latvijas mežu iemītniekiem, koku sugām un mežsaimniecības vēsturi. Ekspozīcija „Meža apsaimniekošana” ataino mežsaimniecības darba procesus un darbarīkus 20.gs., bet kopš 2017.g. janvāra apskatāma jauna interaktīva ekspozīcija “Mežs un tā nozīme cilvēka dzīvē”.
Šeit arī Zāļu tēju degustācija. Zāļu tējām ir ne tikai patīkama garša, bet arī piemīt veselībai labvēlīgas īpašības. 
Torņa zālē mākslas un kultūrvēstures izstādes tiek mainītas katru sezonu, bet nemainīga ir sudraba etviju kolekcija ar medību tematiku, kā arī kolekcija ar sudraba un zelta monogrammām, kas agrāk rotājušas mednieku cepures, jostas un ieročus.
Tornis:
20 m augstajā tornī augšā ved daži desmiti pakāpienu. Tajā ekspozīcijas par medību tēmām – Izstāde „Ne pūkas, ne spalvas” dod ieskatu 20.gs. pirmās puses medību lietās – šaujamieroču kolekcija un populārāko tā laika medību suņu attēli skatāmi torņa pirmajā platformā, nākošajā – medību ainas senajās fotogrāfijās. Tad seko ekspozīcija par kompleksa restaurāciju un attīstību no 1974.g. līdz šodienai. Augšējā platformā muižas bijušo teritoriju plānojumi. No augšas plašs skats uz tuvo un tālo Jaunmoku apkārtni.
Pagraba stāvs:
Restorāns-kafejnīca “Liepaleja”. Nosaukumu ieguvis par godu 100 gadīgajai liepu alejai pils parkā. Telpu noformējums akcentēts ar jūgendstila dizaina elementiem. Eleganti atturīgais interjers, klusinātā atmosfēra, patīkamā apkalpošana un izmeklētā virtuve ir tie kvalitātes kritēriji, ko piedāvā restorāna klientiem. Piedāvā īpašo bērnu ēdienkarti un restorāna ēdienkarti. Restorānā ir ap 45 vietām un 20 – kafejnīcas zālē. Piedāvājumā īpašas septiņu kārtu romantiskas vakariņas sveču gaismā.
Attēlu ievietošanai ceļvedī atsūtījusi Jaunmoku pils muzeja administrācija
APKĀRT PILIJ:
Bijusī staļļa ēka
Garena ēka pie stāvlaukuma. Griestu velves balstās uz metāla kolonnām, kas īpaši pēc pasūtījuma izgatavotas Sanktpēterburgā. Pēc rekonstrukcijas tajā izveidotā Kolonnu zāle pasākumos un koncertos var uzņemt līdz 400 apmeklētāju, bet jumta stāvā iekārtoti viesnīcas numuriņi.
Zīmes centrs
Ekskursija Zīmes centrā atklās līdz šim vēl nepiedzīvotas sajūtas. Te ir iespēja vēl neredzētā veidā, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, izmēģināt, kā veidojas Zīmes, ar kurām cilvēki bieži vien identificē sevi, savu ģimeni vai tautu. Galvenais elements, kas atgādina akmens kubu, uztver un ataino ornamenta veidā vēstījumu, ko pauž cilvēka ķermenis un instinkts. Tas ir aizraujošs piedzīvojums. Ekskursijas noslēgumā tiks izdrukāta un iedota apmeklētājam zīme, kas atspoguļo viņa iekšējās būtības raksturu.
Pils parks
Parkā uz Z no pils piemineklis kritušajiem latviešu un vācu karavīriem (1944-1945), ko 1991.g. veidojis Pauls Jaunzems. Te bija apglabāti hospitālī mirušie un Džūkstes kaujās kritušie kareivji, 90.gados karavīru pīšļus pārapbedīja Lestenes brāļu kapos.
Rododendru dārzs
Dārzu sāka veidot 2011.g. par godu Jaunmoku pils 110 gadu jubilejai. Pirmo rododendru stādīšanā piedalījās pils bijušo īpašnieku – Armitstedu, Ungernu-Šternbergu, Freimaņu dzimtas radinieki, kā arī personas, kuras devušas nozīmīgu ieguldījumu pils kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā.
Pils apkārtnē vēlā dzelzs laikmeta kapulauks, kur 20.gs. sākumā atrastas vairākas senlietas.
Netālu 1887.g. atrasts Rietumeiropas sudraba monētu depozīts (~400 monētu), kas tur ticis noslēpts 11.gs. vidū. Vērtīgākās monētas nodotas Londonā Britu muzejā.
Pateicamies Jaunmoku pils administrācijai un personīgi muzeja vadītājai Daigai Šmitenbergai par papildinājumiem un labojumiem ceļvedī!
Objekts ietilpst ceļvedī:
https://www.diena.lv/raksts/videunturisms/dabasdiena/daila-dama–jaunmoku-pils-14271866
