Embūtes pils bijusi Kurzemes bīskapijas pils. Ir dažādi pieņēmumi par pils celšanas gadu. J. G. Arnts apgalvo, ka pili 1249. g. cēlis ordeņa mestrs Dītrihs no Groningenas, bet os celšanas gadu apšauba, jo tad minētais mestrs viars nevaldīja. Tādēļ daži vēsturnieki uzskata, ka pils varētu būt celta 1245. g., kad Dītrihs vēl bijis mestrs.
Savukārt pēc Vartberges Hermaņa hronikas ziņām sanāk, ka Embūtnes pili 1265. g. cēlis ordeņa mestrs Konrāds no Mandernas. Turklāt pastāv pieņēmums, ka ordenis pili cēlis kopā ar bīskapu.
13. gs. pils neilgi atradās ordeņa rokās, bet jau 13. gs. beigās pils atkal nonāca bīskapa rokās. Pili par savu mitekli izvēlējušies vairāki bīskapi. Un kopš 16. gs. Embūtes pils vairākkārt tikusi izlēņota.
Kopš 17. gs. Embūte pils kļuva par lielas muižas centru un muižnieku mitekli. Tiek uzskatīts, ka pils nopostīta Ziemeļu kara laikā. 18. gs. kādā no muižas inventāriem ir minēts, ka no pils saglabājušies vairs tikai aizsargmūri.
18. gs. uz vecās pils mūriem uzcelta muižas dzīvojamā ēka, kura paplašināta 19. gs., nojaucot vienu no pils vecajiem vārtu torņiem. Pēdējā pils īpašniece bija barona Hansa fon Hāna atraitne. 1920. g. muižā izcēlās ugunsgrēks, kura rezultātā muiža nodega, ēkas netika atjaunotas.Pēc Otrā pasaules kara vietējais kolhozs pils akmeņus izmantoja būvmateriālos.
Tagad pilsdrupas ir pamestas un ieaugušas krūmos.
Sākotnēji šīs dzīvojamās ēkas vietā bijusi Embūtes pils – Kurzemes bīskapijas pils, kas celta 1245.,1249. vai 1265. gadā. 13. gadsimtā pils neilgi atradās ordeņa rokās, bet jau tā paša gadsimta beigās pils atkal nonāca bīskapa rokās.Pili par savu mitekli izvēlējušies vairāki bīskapi. Un kopš 16. gs. Embūtes pils vairākkārt tikusi izlēņota. 17. gs. pils kļuva par lielas muižas centru un muižnieku mitekli. Tiek uzskatīts, ka pils nopostīta Ziemeļu kara laikā. 18. gs. kādā no muižas inventāriem ir minēts, ka no pils saglabājušies vairs tikai aizsargmūri. Embūtes muižas dzīvojamā ēka uzcelta 18. gadsimtā uz vecās pils mūriem, tā paplašināta 19. gadsimtā, nojaucot vienu no pils vecajiem vārtu torņiem. Pēdējā pils īpašniece bija barona Hansa fon Hāna atraitne. Jau kopš 17. gadsimta Embūtes muiža ir privāta muiža ar atbilstošu saimniecisko izmantošanu, kurā notikušas pils un saimniecisko ēku pārbūves. 1919. gadā, bermontiešiem atkāpjoties, muižā izcēlās ugunsgrēks. Tiek uzskatīts, ka muižu aizdedzinājusi pati baronese Hāna. uižas ēkas vēlāk netika atjaunotas. Agrārreformas gaitā muiža sadalīta 64 daļās, muižas centrs nesadalīts izrentēts. Pēc Otrā pasaules kara vietējais holhozs pils akmeņus izmantoja būvmateriālos. Mūsdienās pilsdrupas ir pamestas un ieaugušas krūmos.
