No Latvijas produktiem šeit ražo sierus, kausētu sviestu un makaronus. Vienīgais uzņēmums Baltijā, kurā top produkts “Zaļais siers”, kura sastāvā ir sierāboliņš. Nelielā, pašu ierīkotā siera darbnīcā ciemos gaida īstus siera un citu dabisku produktu cienītājus.
-
- http://www.sierarazotne.lv/
- “Siera Ražotne”, Parka iela 4a, Rauna, GPS: 57.331883, 25.621100
- Ilmārs Ceriņš: +371 22 014 583, [email protected]
Piedāvājums: apskatīt ražotni, iepazīties ar produktu ražošanas procesu un degustēt šeit tapušos produktus. Siera meistars Ilmārs pastāstīs par lēni nogatavināta siera būtību, parādīs, kā gatavo Zaļo sieru. Meistardarbnīca “Makaronu darbnīca”: dalībnieki rullē mīklu, sagriež makaronus ar īpašu iekārtu, tos iesaiņo un ņem līdzi baudīšanai mājās. Iespējama produkcijas iegāde. Ciemošanās izskaņā saimnieki piedāvā baudīt siltu, mīkstu, krāsnī tikko izceptu polārmaizīti.
Ģimenes uzņēmumu SIA “Siera ražotne” 2006. gadā nodibināja Marija Ceriņa kopā ar dēlu Ilmāru. Pašlaik te saimnieko Ilmārs ar sievu Zani. Ražotne gardēžiem piedāvā 25 izcilus produktus – sierus, kausēto sviestu un makaronus. To skaitā rīvējamais “Zaļais siers”, beramais siers “Ķiplociņš”, beramais siers ar garšaugiem, dažāda pikantuma knapsieriņi – veselīga biezpiena uzkoda pie alus vai citiem dzērieniem, kausētais gī sviests “Zelta sviests”, 16 veidu makaroni no īstām lauku olām – ar baravikām, kaņepēm, krāsainie, pilngraudu, ar sierāboliņu, ar garšaugiem, ar dillēm, ar halapenjo pipariem, kaņepju proteīnu u.c. un 5 veidu nūdelītes.
Ražotnes īpašnieks Ilmārs ar lepnumu stāsta, ka ražotnes ēku ir izpircis un arī no kredītiem jau ticis vaļā. Pie ražotnes ierīkota neliela nojume – lai ir kur piesēst. “Šad tad atbrauc tūristu grupiņa, pagaršo produkciju un pēc tam zina, ko meklēt veikalos!”.
“Zaļais siers”
Šis ir vienīgais uzņēmums Baltijā, kurā top produkts “Zaļais siers”. Ceriņu saimnieku lolotā ideja iedzīvojusies īstenībā – Latvijā tik labi zināmais, bet aizmirstais zaļais siers atkal tiek ražots. Idejas pamatā – dabīgās sastāvdaļas, kas iegūtas Latvijā, pašu audzētais sierāboliņš un gūtā pieredze, darbojoties piensaimniecības nozarē. “Ļaudis arvien vairāk atgriežas pie tā, kas īsts, veselīgs,” saka saimnieki, piemetinot, ka šeit “siers izaug dārzā”.
Viena no siera galvenajām sastāvdaļām – sierāboliņš – tiek audzēts pašu dārzā. Tieši ar uzņēmuma īpašnieka Ilmāra Ceriņa mammas Marijas audzēto un loloto sierāboliņu, kas ir svarīgākā zaļā siera sastāvdaļa, sākusies ģimenes uzņēmuma vēsture. Sierāboliņa pirmās sēklas nākušas no mammas siltumnīcas. Ilmārs stāsta: “Sierāboliņu mana mamma saglabāja no seniem laikiem – jau ilgi, pirms sākām ražošanu. Viņai patika audzēt visādus garšaugus un zaļumus, un siltumnīcas galā viņai bija arī sierāboliņš. Tas bija mammas sapnis, ka varētu kādreiz uztaisīt savu ražotni un izgatavot zaļo sieru. Viņa strādāja lielā uzņēmumā, un viņas darbs bija saistīts ar piena produktiem, bet viņa jau tad acīmredzot domāja, ka kādreiz varētu uztaisīt savu”. Stāstot par mammu, Ilmārs smaida. “Mamma bija ļoti labs cilvēks, dzīvespriecīga un darbīga, viņa nekad nevarēja apstāties. Viņai visu laiku patika eksperimentēt. Vispār gan viņai, gan man riktīgi patīk pa virtuvi darīties. Tas jau nav vienkārši bizness – nopērc un pārdod. Šis biznesiņš un ražotne ir sirds lieta.”
Pats Ilmārs pēc pamatskolas izmācījās par piena produktu tehnologu un pavāru, pēc studijām kādu laiku strādāja ārzemēs – Holandē, Zviedrijā un Norvēģijā. Pēc atgriešanās abi ar mammu sāka realizēt seno sapni. Viņi noīrēja Lauktehnikas angāru, ko saveda kārtībā savām rokām un daļēji arī ar ārzemēs sapelnītajiem līdzekļiem.
Kad Ilmārs pirmās zaļā siera partijas sāka vest uz dažādiem tirdziņiem, izrādījās – zaļā siera cienītāji jau sen to gaidījuši. Jāpieliek liels darbs, lai izaudzētu āboliņu un pagatavotu sieru. Darba gaitā no piena vannas ar siera pamatmasu, ko Ilmārs iepērk no Dundagas pienotavas, līdz gatavam sieram paiet divi mēneši.
Ceriņu ģimenes laukā sierāboliņa stādi aug garās, taisnās, glīti izravētās un uzrušinātās vagās – kā kartupeļi. Lauka malējās vagās sierāboliņš atstāts ziedam – ziedi ir āboliņam neredzēti skaistā, zili lillīgā krāsā. Tas – sēklai.
Sierāboliņš – pieclapu āboliņš ar ziliem ziediņiem – ir ļoti reta āboliņa šķirne, kas tāpat vien brīvā dabā neaug. Tas ir viengadīga kultūra, ko katru gadu jāsēj no jauna. Toties raža ir visu vasaru – no Jāņiem līdz pat rudenim, no āboliņa stādiem ik pa laikam noplūc jaunos dzinumus, tad tos kaltē ar malku kurināmā žāvētavā. Pēc izkaltēšanas sierāboliņu samaļ, izsijā un pievieno olbaltumvielu masai, ko plānā kārtā saber īpaši izgatavotās koka kastēs un žāvē. Un tieši šī samaltā masa ir galvenā zaļā siera sastāvdaļa, kas dod tam spēcīgo, ne ar ko nesajaucamo smaržu un garšu.
Rīvējamā zaļā siera ražošanā tiek izmantotas tikai Latvijā iegūtas sastāvdaļas: piena olbaltumvielas (govs vājpiens), šeit audzētais sierāboliņš un sāls. Šo sieru var izmantot uzberot uz sviestmaizēm, omletes, dārzeņu salātos, makaronu ēdienos, sautējumos u.c. Zaļā siera īpatnējā, neaizmirstamā smarža un garša daudziem atsauc atmiņā bērnību.
Gī sviests
Gaisā virmoja jaunas vēsmas, cilvēki steidzās iepazīt jaunas lietas, sāka interesēties par jogu, ājurvēdu. Tā Ceriņu ģimene nolēma gatavot gī sviestu. Tā bija pārdomāta izvēle. Ilmārs stāsta: “Šis sviests ir ne tikai veselīgs, bet arī labi sader ar zaļo sieru: uzsmērē uz maizes sviestu, uzliec tomāta šķēli, uzber zaļo sieriņu – ļoti garšīgi!” Arī šis produkts atrada savus cienītājus – noņēmēju vidū ir arī lielie restorāni, jo gastronomijā gī sviests ir īpaši iecienīts.
Gī sviests. Savdabīgajam produktam tiek piedēvētas dažādas dziednieciskas īpašības, kas mūsdienās pierādītas arī zinātniskos pētījumos: gī sviests uzlabo imūnsistēmu, veicina gremošanu un palēnina novecošanās procesu. Ajūrvēdas tekstos uzsvērts, ka šāds sviests palīdz uzturēt optimālu skābes līmeni kuņģī, kā arī dziedēt kuņģa gļotādu. Jau no sendienām gī sviests Indijā tiek izmantots dažādos kosmētikas un ārstniecības līdzekļos: sejas rētu dzīšanas veicināšanai, ausu problēmām, ādas jauneklīgumam, pret zilajiem riņķiem zem acīm, pūtīšu un pat pigmentācijas ārstēšanai.
Makaroni
Tagad “Siera ražotnē” izgatavo arī 16 veidu makaronus. Ideja radās vienkārši: makaroni labi sader kopā ar sieru. “Uzvāri makaroniņus, uzber virsū sieru. Garšīgi!”. Ar makaroniem gan Ilmārs vairs viens netiek galā, tāpēc ražotnē pieņēmis divas darbinieces. Viņas darbojas ar makaroniem, Ilmāra pārziņā ir siers.
Informācija aktualizēta 05.12.2020.
Saistītie ceļveži un raksti:
- Raunas Lauktehnika – apraksts par ražošanas uzņēmumu
