Šitaki sēņu audzētava “Trubenieki” – Lielplatones pagasts, Jelgavas novads

Zemnieku saimniecība “Trubenieki” ir lielākā šitaki sēņu audzētāja Latvijā. Saimniecībā visu gadu dabīgi uz koka baļķiem, neizmantojot nekādu mēslojumu vai pesticīdus, audzē augstākās kvalitātes sēnes. Jānis Volksons apmeklētājiem izrāda saimniecību, piedāvā uzzināt sēņu audzēšanas noslēpumus, degustēt svaigas šitaki sēnes un nobeigumā cienāties ar garšīgu sēņu zupu.

- https://www.facebook.com/trubenieki/
- “Trubenieki”, Lielplatones pagasts, Jelgavas novads
- Jānis Volksons: +371 26 135 555, [email protected]
- Apmeklējuma cena ar degustāciju (šitaki sēņu zupa, maize, sviests) 7 EUR. Grupu ekskursijas, minimālais personu skaits – 10, ekskursijas ilgums – 1 stunda.
- Apmeklējums un visi pakalpojumi jāpiesaka iepriekš.

Piedāvājums: šitaki sēņu saimniecības apskate; svaigu sēņu un veģetārās šitaki sēņu zupas, sēņu maizes un sviesta degustācija; produkcijas iegāde.

Šī brīnumainā sēne

Šitaki sēnēm ir veltītas slavas dziesmas un piedēvētas brīnumspējas – gan imunitātes stiprināšana un holesterīna līmeņa mazināšana, gan spēja nomākt vēža šūnas. Tās tiek dēvētas par dzīvības eliksīru, kas dod enerģiju gan fiziskā, gan garīgā darba veicējiem. Vitamīni un citas bioloģiski aktīvas vielas – magnijs, kalcijs, selēns, kālijs, cinks, dzelzs, D vitamīns –, kas ir sēnēs, profilaktiski pasargā no slimībām.

Nenoliedzami, tā ir viena no pasaules vērtīgākajām sēnēm. Ne jau velti šitaki ir īpaši iecienītas sēnes Japānā, kur tās dēvē arī par imperatora sēnēm. Senajā Japānā tās drīkstēja ēst tikai valdnieks un viņa ģimenes locekļi, un, ja kāds no malas atļāvās tās nobaudīt, vainīgajam tikusi nocirsta galvu. Mūsdienu pasaulē šitaki sēnes ir novērtētas arī kā kulinārijas delikatese, jo tās ne tikai satur augstvērtīgas barības vielas, bet tām piemītot arī ļoti patīkama krējuma un riekstu garša.

Sēņu stāsti tūristiem

“Trubenieku” īpašnieks Jānis Volksons ar saviem atraktīvajiem stāstiem prot radīt interesi par šitaki sēņu dzīvi arī saimniecības apmeklētājiem, iepazīstinot viņus ar sēņu dzīvi no to dzimšanas brīža līdz pat nokļūšanai uz šķīvja vai zupas bļodā.

Jānis ir dižs runas vīrs, ar bagātīgu humora izjūtu, un viņa stāstus var baudīt kā viena aktiera teātri, arī pašiem aktīvi iesaistoties. Saimniecības viesi ne tikai uzzina daudz aizraujoša un nteresanta par neparastajām sēnēm, bet arī vēro tikko izaugušās sēnes, pagaršo tās, tieši norautas no koksnes. Nav nekādas vainas arī svaigai sēnei. Pat vairāk – izrādās, ka tā pazemina holesterīna līmeni un tiek uzskatīta par diētisku produktu.

Sēnes “Trubeniekos” pašlaik aug zem jumta, bet garās koka baļķu rindas ar sēnēm vairāk domātas kā uzskates līdzeklis tūristiem. Saimnieks viesus uzņem koku ieskautā teltī, kas aprīkota ar galdiem. Te nu sākas ekskursijas galvenais gastronomiskais notikums – šitaki zupas garšošana, klāt piekožot sēņu maizi ar sēņu sviestu. Zupas sastāvā ir sīpoli, ķiploki, ingvers, burkāni, šitaki sēnes, kokosriekstu piens, – Jānis neslēpj gardās zupas sastāvdaļas.

Paša sēņu biznesa zvaigžņu stunda vēl ir priekšā, jo saimniecības attīstībā nepieciešami vēl vairāki nozīmīgi ieguldījumi.

Palīdz projekti

“Trubeniekos” var ērti uzņemt pat vairākus tūristu autobusus vienlaikus. Tieši tūrisms šobrīd ir biznesa daļa, kurā jau iespējams strādāt ar peļņu. Saimniecība ir viens no labākajiem paraugiem, kā savas saimniecības attīstībā prasmīgi izmantot ES projektu piedavāto finansējumu.

Ideja par tūristu grupu uzņemšanu radās 2016. gadā, kad tika sagatavots pirmais LEADER projekts “Šitakē sēņu audzēšana un pārstrāde z/s “Trubenieki”. Tā ietvaros saimniecība iegādājās aprīkojumu sēņu pulvera gatavošanai, lai pārstrādātu mazākas sēnes, uzstādīja nojumi un uzbūvēja koka guļbūves namiņu ēdiena pagatavošanai tūristiem.

Tūristu netrūka, visas sēnes tika apēstas un iztirgotas turpat uz vietas, un nācās domāt par ražošanas paplašināšanu. Gadu vēlāk tika īstenots nākošais projekts “Šitake sēņu audzēšanas attīstība Jelgavas novadā”. Tas deva iespēju ierīkot inkubatoru 100 m2 platībā, nodrošinot atbilstošus apstākļus sēņu audzēšanai, lai iegūtu ražu visu gadu.

Sākotnēji ražošanas process bijis gan laikietilpīgs, gan smags roku darbs. Palielinot ražošanas apjomu, bija jādomā, kā roku darbu padarīt efektīvāku. Sēnes tiek audzētas uz 1,25 m gariem baļķiem, kuros urbj caurumus un iestāda micēliju. Baļķi tiek krauti cits uz cita un ražas novākšanai pārvietoti vairākas reizes. Sadarbība ar partneriem Japānā ļāva iegādāties specializētu iekārtu micēlija pildīšanai un atbilstošu materiālu urbumu aizvēršanai. Projekta ietvaros tika iegādāts arī teleskopiskais iekrāvējs un piekabe, lai atvieglotu un padarītu efektīvāku kraušanas un pārvietošanas procesu.

Jānim joprojām netrūkst ideju saimniecības tālākai attīstībai. 2020. gadā tika apstiprināts z/s “Trubenieki” un z/s “Blūdži”, kur sieru gatavo apsviedīgā Ināra, kopprojekts pārtikas produktu pārstrādes paplašināšanai. Projekta ietvaros tiks radīti jauni, veselīgi pārstrādes produkti abās saimniecībās.

Kā izaudzēt sēni

Šitaki sēnes Latvijā modē bijušas jau pirms gadiem 20, kad daudzas saimniecības aizrautīgi ķērušās pie sēņu audzēšanas, taču drīz vien saprasts, ka tas nav viegli. Sēnes mēģināja audzēt arī Jāņa vecāki, kuri ar tām “apstādījuši” 30 baļķīšu. Jānis atceras, ka ka otrajā vai trešajā gadā sēnes tik tiešām parādījās. Ēstas gan karbonādēs,gan mērcēs un omletēs, tās iegaršojušās. Baļķīši pēc desmit gadiem beidza ražošanu, bet atmiņas par garšīgajām sēnēm saglabājās.

Jānis savu dzimtas zemnieku saimniecību “Trubenieki” pārņēma 2016. gadā. Tad saimniecības sākotnējā pamatdarbības nozare bija cūkkopība. Līdz tam Jānis jau trīs gadus izmēģinājumu ceļā attīstīja šitaki sēņu inkubatoru un audzēšanu, izmantojot savas zināšanas darbā ar apkures un ventilācijas sistēmām.

Pirmos eksperimentus ar šitaki sēņu audzēšanu Jānis ar ģimeni veica turpat saimniecības mežā, kur paši potēja sēņu micēliju nozāģēto koku stumbros, ko bija iemācījušies, braukājot pa citām saimniecībām. Visus aprēķinus nācās veikt pašam, jo, kā izrādās, šajā nozarē konsultanti nav pieejami, bet internetā atrodamajai informācijai bieži vien nevar ticēt. Pilnībā nevar paļauties arī uz publicētajiem zinātniskajiem materiāliem, jo visiem gadījumiem un situācijām tie neder. Tagad šitaki sēņu jautājumos Jānis ir īsts, pieredzes bagāts eksperts.

Galvenais un grūtākais uzdevums bija panākt vajadzīgo klimatu un pareizos apstākļus sēnes augšanai. Jo lēnāk sēne aug, jo brūnāka un skaistāka tā kļūst. “Trubeniekos” sēnes tagad aug zem jumta, jo tām pats svarīgākais ir labi apstākļi. Jānis stāsta – lai izaudzētu sēnes, jāgaida trīs gadus no to sapotēšanas brīža. Tad tām jārada šoks, lai tās sāktu augt. Šoku visvienkāršāk esot radīt, uzlejot sēnēm aukstu ūdeni. Līdzīgi esot arī mežā, kad sēnes sākot šauties augšā pēc lietus šaltīm.

Taču vairāk par brīnumainajām sēnēm uzzināsiet “Trubenieku” apmeklējuma laikā.

Informācija aktualizēta 26.07.2021.
Foto no “Trubenieku” arhīva

Apkārtnē. Tūrisma maršrutā “Ieaud Zemgales garšu simtgades jostā” apvienojušies seši Zemgales tūrisma uzņēmēji: šitaki sēņu audzētāji zemnieku saimniecībā “Trubenieki, Mālkalnu ģimenes saimniecība “Blūdži” ar plašu siera šķirņu klāstu, Lolitas Duges “Piparmētru namiņš” ar daudzveidīgiem piparmētru produktiem un smiltsērkšķu dārzs “ZELT”. Maršrutā iekļauta arī privātas suvenīru varžu kolekcijas “Varžu māja” apskate un Elejas muižas parks un Tējas namiņš.