Vasarā: I-VI: 10-18, VII: 10-16, 1.okt-14.maijs: I-V: piesakot. Apmeklējums: 1,50 EUR.
+371 63 252 344, +371 27 841 827
Vīna kalns ir viens no atpazīstamākajiem Sabiles simboliem. Arī pilsētas ģerbonī attēlots vīnogu ķekars. 1,5 ha lielais vīnogulāju dārzs izvietojies Abavas senlejas nogāzē, dienvidu pusē. Tas minēts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais (57.paralēle!) vīna dārzs pasaulē. Kalna virsotne atrodas ~34 m virs pilsētas.
No visām Kurzemes pilsētām Sabile ir vienīgā, kur jau kopš 14.gs. atradušies vīnogu lauki un darināts vīns. Šejienes vīns bijis cieņā visā Kursā un sūtīts arī uz ārzemēm. Hercoga Jēkaba laikā sāka audzēt jaunas šķirnes (zaļas un dzeltenas ogas). Stādi sūtīti no Reinas apkaimes Vācijā. Vīns bijis stiprs un paskābens.
Pēc Lielā Ziemeļu kara vīnkopība panīka. 18.gs. muižnieki sāka pievērsties dārzkopībai, bet Sabilē viss bija panīcis. 1936. gadā K.Ulmanis ierosināja atjaunot Vīna kalnu. Buses māju saimnieks Busenbergs tolaik jau audzēja savā mājā vīnogas un darināja “Sabiles tokajieti” un “Sabiles burgundieti”. Stādījumus šeit veica Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija. Kalna dienvidu nogāzē 1 ha platībā terasēja un iestādīja 1350 vīnogulājus (20 šķirnes), 1939. gadā bija pirmā raža.
Pēc kara Pūres agronome Spodra Bērziņa atjaunoja vīna dārzu un līdz 1955. gadam iestādīja 1500 stādus, puse gan bijusi mazražīga. 1950. gadu sākumā novāca ~7 tonnu vīnogu. 1960. gados Pūre no Vīna kalna atteicās, par jaunajiem saimniekiem kļuva Jānis Čuders un Jānis Spriņģis. Atmodas laikā Bulduru sovhoztehnikuma students Uldis Zommers rīkoja talkas.
Kopš 1992. gada te saimnieko Jānis Bērziņš (pēc profesijas celtnieks, dārzkopība ir viņa vaļasprieks). Pilsēta iedalījusi 400 Ls žoga atjaunošanai un tehnikai. Pašlaik te audzē Paula Sukatnieka selekcionētas “Zilgas” šķirnes vīnogas, kas iztur 20 grādu lielu salu. Augšējās terasēs aug persiki, saldenie un skābie ķirši, valriekstkoki.
Informācija aktualizēta 09.04.2020.
Saistītie ceļveži:
- Sabile – pilsētas ceļvedis
