Kalnabeitu ūdenskritums, arī Kalnabeitu avotu daudzpakāpju ūdenskritums ir kaskādes veida ūdenskritums Lorupes labajā krastā. To uzskata par vienu no piecdesmit Latvijas augstākajiem ūdenskritumiem.
Siguldas pagasts, Siguldas novads, GPS 57.13256, 24.82541
No zinātniskā skatu punkta, Kalnabeitu ūdenskritumu par ūdenskritumu nevar saukt – labākajā gadījumā par krācēm. Tomēr no parasta cilvēka skatu punkta tā ir skaista vieta, kur pa gravas malu skaisti plūst ūdens pār daudzām kāplītēm, kuras te lēnām aug un veidojas. Vieta radusies, visticamāk, cilvēka darbības rezultātā, novadot ūdeņus uz šo vietu. Par to liecina arī ne pārāk fotogēniski betona veidojumi kraujas augšā.
Vieta biezi ieaugusi krūmos, vasarā bieži ūdens izsīkst, tādēļ apmeklējumam piemērotāks būs agrs pavasaris vai vēls rudens, kad mazāk lapu un vairāk ūdens. Ziemā te veidojas skaistas ledus mežģīnes.
“Kāpņu” te ir ļoti daudz – desmitiem! Rūpīgi ieskatoties, var redzēt, kā alģes, sūnas un zari pamazām sacementējušies, radot dabiskas kāpnes. Te lielāko uzmanību piesaista tieši alģu sacementēšanās, kas veido tādus kā trausli cietus burbuļus. Šāds veidojums ir ļoti trausls, kāpt uz tā un bradāt pa to nevajadzētu, lai šī neparastā vieta turpinātu veidoties. Te, gluži kā pie Raunas Staburaga, vērojama kraujas “raudāšana” un kluss ūdens mūzikas koncerts, ūdenim no kraujas iekrītot Lorupē.
Ūdenskritums atrodas Lorupes labajā krastā, augšpus dzelzceļa caurtekai, iepretim apdzīvotai vietai Lorupe. Var iet no dzelzceļa puses, no caurtekas virzoties gar upes krastu. Vēl viens variants – doties caur Lorupes muižiņu vai no Ancīšu dīķu puses, kur aiz noliktavām ir taciņa, kura sadalās un aizved tieši pie galamērķa vai līdz betona “kastei,” no kuras ūdens arī tek lejā pa krauju. Piekļūšanu sarežģī fakts, ka visur ir privātīpašumi un ne visai draudzīgi noskaņoti suņi.
Teksts un foto: Zaiga Kaire
Publikācija veidota sadarbībā ar
