Bērzes upe savā 109 km garajā plūdumā cauri pļavām un laukiem rāda savu tik dažādo raksturu. Vienuviet tā ir rāma un nosvērta, kādai arī jābūt Zemgales upei, un tad pēkšņi, kā atmodusies, sāk mest cilpas un gleznainus līkumus, līdz nomierinās atkal.
Bērzes upes sākums ir Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, purvainās pļavās pie Lielauces ezera. Tās kopgarums ir 109 kilometri, platība 1180 km², kritums 108 m. Pati upe ir Svētes kreisā krasta pieteka, bet tai pievienojas Bikstupe, Sesava , Ālave un citas mazākas pietekas. Agrāk Bērze ietecējusi tieši Lielupē pie Kalnciema, bet 19.gadsimta sākumā izrakts 6,6 km garš kanāls, kas to savieno ar Svēti. Lejtecē izbūvēts Vecbērzes polderis (1968), kas ir lielākais Latvijā.
Bērzes krastos atrodas apdzīvotas vietas Zebrene, Kaķenieki, Biksti, Annenieki, Bērze, Līvbērze un Dobeles pilsēta.
Bērzes upe sadala Dobeli divās daļās un ir pilsētas ainavas galvenā rota. Tās krastos spoguļojas Dobeles pils un, realizējot projektus, ir labiekārtoti upes abi krasti. Labajā krastā dobelniekus uz pastaigām aicina Dobeles pilsdrupu promenāde, bet kreisajā krastā pie Dobeles mūzikas skolas izveidota omulīga atpūtas vieta ar celiņiem, koka laipām un skatu platformu uz Dobeles pilsdrupām. Rātni izlīkumojusi cauri pilsētai, Bērze kļūst straujāka, ievijoties Ķestermežā. Te upei dažviet ir neparasti stāvi krasti.
Jau no seniem laikiem Bērzes upes spēks izmantots dzirnavu darbināšanai. 17.gadsimtā, hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642 – 1682), Dobeles muižā iepretim pilsdrupām tika uzdambēta Bērzes upe un ierīkota maltuve, kokzāģētava un etiķa darītava. Dambi veidoja akmeņu krāvums, apšūts ar dēļiem. Tas kalpoja līdz 1962.gadam, kad to pārrāva pavasara plūdi. 1967.gadā tika uzbūvēts jauns betona aizsprosts. 1999.gadā Bērzes upē pie aizsprosta iepretim rūpnīcai “Spodrība”, var teikt, gandrīz pilsētas centrā, tika uzbūvēta mazā hidroelektrostacija. Pēdējoreiz aizsprosts pārbūvēts 2004.gadā, kad tā līmenis tika pacelts par 0,5 metriem.
Mazās hidroelektrostacijas ir uzbūvētas un darbojas arī Anneniekos un Bērzē. No Parūķa dzirnavām gan palikušas tikai drupas. Te pēdējā laikā ir ierīkota savdabīga atpūtas un pikniku vieta.
Pavasaros, kad ūdens līmenis ir augstāks, upe ir laivojama. Populārākais maršruts ir no Gardenes līdz Līvbērzei, bet vislabāk Bērzi izbraukt lejpus Dobelei. Taču laivojot jārēķinās, ka var bieži nākties stiept laivu pa krastu, lai tiktu garām koku sanesumiem un aizsprostiem.
Teksts un foto: Anita Banziņa
6.10.202
