Lauku sēta un kazu ganāmpulks “Līcīši” – Cenu pagasts, Jelgavas novads

Degustācijas, Mājražotāji, Zemnieku saimniecības

Ja vēl neesat redzējuši, kā kazu slauc, ja nav gadījies garšot kazas pienu un sieru, dzirdēt aizraujošus stāstus par gudrajām un inteliģentajām kazām, ir jādodas uz zemnieku saimniecību “Līcīši. Tā ir viena no pirmajām un lielākajām kazu audzēšanas un kazas piena produktu ražošanas saimniecībām Latvijā, un te tiek gaidīti arī apmeklētāji.

    • http://www.licisi.lv/
    • “Līcīši”, Cenu pagasta, Jelgavas novads, GPS: 56.71194, 23.81812
    • Līga: +371 29 322 860, [email protected] 
    • Darba laiks: III: 10-17, V, VI: 10-18 vai pēc pieteikuma
    • Apmeklējuma cena (2021): 4 EUR (bērniem, skolēniem, pensionāriem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem 3 EUR). Cenā iekļauta saimniecības apskate gida pavadībā un produkcijas degustācija.
    • Apmeklējumu un visus pakalpojumus jāpiesaka iepriekš.
    • Valodas: latviešu, angļu, krievu, lietuviešu

Piedāvājums: ekskursija gida pavadībā, degustācijas, produkcijas iegādāšanās, piknika vieta, bērnu rotaļlaukums. Kā aizbraukt: lauku sēta atrodas 30 km no Rīgas, 10 km no Jelgavas un 3 km no  Ozolniekiem. Braucot pa ceļu Rīga-Jelgava, pirms Ozolniekiem labajā pusē būs norādes zīme uz saimniecību “Līcīši 0,5”. Pieejamība: ir autostāvvieta, var piebraukt ar lielo autobusu, apmeklējums pieejams vecākiem ar bērnu ratiņiem, cilvēkiem ratiņkrēslā un ar kruķiem. 

Latviski, veselīgi, bioloģiski

“Līcīši” ir ne tikai viena no pirmajām un lielākajām, bet arī titulu un apbalvojumu ziņā bagātākajām kazu audzēšanas saimniecībām Latvijā. “Līcīšos” viss notiek latviski, veselīgi, bioloģiski.

Saimniecība 1998. gadā tika apbalvota ar Zemkopības ministrijas rīkotā konkursa “Sējējs” diplomu, medaļu un prēmiju par raženiem sasniegumiem kazkopībā. 2008. gadā bioloģiskās lauksaimniecības konkursā “Zaļā pēda” saimniecībā ražotais kazas siers tika atzīts par gada populārāko bioloģiski gatavoto produktu. Jāpiebilst, ka “Līcīši” ir bioloģiski sertificēta saimniecība, kas piedāvā bioloģiskus kazas piena pārstrādes produktus. 

Par kazkopības tradīciju uzturēšanu un latvisko ēdienu (siera) gatavošanu saimniecība 2013. gadā ieguva kultūras zīmi “Latviskais mantojums”, bet 2017. gadā tā saņēma Latvijas Ārstu biedrības apbalvojumu “Veselīgs Latvijas uzturs”.

Iepazīst kazu dzīvi

Lūk, šādā Zemgales lauku sētā, kur pļavās zālīti plūc kazas un no viņu baltā piena vēlāk top veselīgie kazas sieri, tiek gaidīti arī ciemiņi –  tūristu grupas, ģimenes, skolēni. Saimniecībā viņiem piedāvā apskatīt iespaidīgo kazu ganāmpulku, kurā ir vairāk nekā 200 kazu un āžu, iepazīt dažādu šķirņu vistas un zirgu. Zinošākais un atraktīvākais saimniecības gids ir pats saimnieks Aivars Liepiņš. Viņš aizrautīgi stāsta par kazām un to sadzīvi, par saimniekošanas lietām un kazu piena pārstrādi un realizāciju. Noslēgumā, saprotams, nekādi neiztikt bez kazas piena, kefīra un sieru pagaršošanas.

Saimniecībā bieži viesi ir skolēnu klases. Daudziem mazajiem apmeklētājiem tā varētu būt pirmā nopietnā tikšanās ar ragainajām un bārdainajām skaistulēm, ko sauc par kazām. Daudzi šeit pirmo reizi mūžā nogaršo kazas pienu vai sieru. Bērniem tiek organizētas arī viktorīnas, kurās zinošākie var vinnēt pudeli kazas piena. Aizraujoša atrakcija ir vērot, kā tiek slauktas kazas.

“Līcīši” iekārtojušies skaistā vietā starp Misas upi un vecu priežu mežu, tāpēc daudzi izmanto saimnieku piedāvājumu sarīkot te pikniku.

No Rīgas uz laukiem

Saimniecības grožus nesen ir pārņēmusi Līga Marcinkoniene – viena no Liepiņu ģimenes piecām atvasēm. Viņa ir gluži likumsakarīga vecāku darba turpinātāja, jo studē doktorantūrā Latvijas Lauksaimniecības universitātē, pētot kazas piena piemērotību siera ražošanai.

Zemgales lauku sētu Ozolnieku pievārtē bija izveidojis Aivara Liepiņa vectēvs. Dzimtas mājas padomju laikā tika nodedzinātas, bet upes krastā kolhozs uzbūvēja somu pirti. To Liepiņu ģimene 90. gadu sākumā līdz ar atgūto zemi saņēma mantojumā. Aivars ar Māru un tolaik vēl trim bērniem, būdami īsti rīdzinieki, tomēr nenobijās pamest galvaspilsētu un sākt saimniekot laukos. «Kad atnācām no Rīgas uz “Līcīšiem”, vispirms gribējām, lai bērniem būtu kur augt –  normālā, dabiskā vidē”, vēlāk kādā intervijā ir stāstījis Aivars Liepiņš. Taču vajadzēja arī izdomāt, kā saimniekot un ko darīt. Nosprieduši, ka kazu audzēšana īstiem pilsētniekiem būs vispiemērotākā, un iegādājušies pirmās desmit kazas. Pamazām saimniecība attīstījās, kazu kļuva vairāk, piena arī. Varēja jau sākt to pārstrādāt un realizēt. 2009. gadā tika uzcelta jauna kazu kūts un slaukšanas zāle, kurā ar slaukšanas aparātiem vienlaikus tiek slauktas 12 kazas.

“Līcīšu” kazas brīvi ganās zaļajās pļavās. Ganāmpulks ir visai internacionāls –  te draudzīgi sadzīvo gan tīršķirnes Zānes, gan Latvijas vietējās, gan Anglo-Nūbijas un vācu baltās dižciltīgās šķirnes pārstāves. Lielo saimi papildina vēl visu šo šķirņu krustojumu dzīvnieki. Saimnieki uzskata, ka nav svarīga kazu šķirne, jo saimniecībā galvenais ir ražot pienu. Tomēr vietējās Latvijas kazas ir veselīgākas, vairāk piemērotas Latvijas mitrajam klimatam, tāpēc faktiski neslimo.

Šis vērtīgais kazas piens

Saimniecībā ražo kazas pienu, mīkstos kazas sierus, nogatavinātu sieru, dažādus siera veidus eļļā un kefīru “Pienenīte”. Produkcija tiek realizēta lielveikalos Rīgā, tirdziņos un saimniecībā uz vietas.

Kazas pienam ir veltīts daudz cildinošu vārdu un minēts daudz pārliecinošu argumentu, kāpēc tas ir izcili vērtīgs ārstniecisks uzturlīdzeklis. Ārstnieciskos nolūkos kazas pienu lieto cilvēki, kas sirgst ar bronhiālo astmu, tuberkulozi, kuņģa čūlu, aknu un žultspūšļa slimībām, ekzēmu, migrēnu, aizcietējumiem un citām slimībām. Arvien vairāk cilvēku Latvijā, pasauli redzējuši un citu tautu virtuvi baudījuši, sāk novērtēt kazas pienu un tā produktus, un tomēr tie joprojām nav ikdienas produkts.

Pirms vairāk nekā gadiem 20 attieksme Latvijā pret kazas pienu un produktiem bijusi pagalam noraidoša, un Māra Liepiņa, neatlaidīga būdama, nolēmusi kliedēt nepamatotos aizspriedumus pret kazas pienu. Meklējusi visu iespējamo informāciju par kazām un kazas piena produkciju, līdz 1993. gadā kopā ar domubiedriem tika nodibināta Kazu audzētāju apvienība, par kuras pirmo vadītāju kļuva Māra.

“Ja katrs cilvēks aprūpētu divas kazas un piecas bišu saimes, tad viņš bez bēdu nodzīvotu līdz 100 gadu vecumam”, pārliecoši raksta kāds šai lietā zinošs profesors, apgalvojot: ”Kazas piens izglābs cilvēci!“

©  Anita Banziņa, 02.09.2021.

Informācija aktualizēta 02.09.2021.
Foto no saimniecības “Līcīši” arhīva.

 Apkārtnē: Pavisam netālu ir Ozolnieki un Jelgava, kur ir tik daudz aizraujošu apskates objektu.