Svētvietu apceļošana ir ierakstīta daudzu ceļotāju plānos un maršrutos – gan ar dziļāku jēgu ticīgajiem cilvēkiem, gan kā “must see” vieta, tātad vieta, kas prestiža dēļ jāredz tūristam parastajam.
Apbraucot Atlantijas okeāna piekrasti, dažu stundu ieskrējiens Fatimā, kas ir tālu zināma kā svētvieta Portugālē, vēlāk rosināja dziļāk “ierakties” internetā. Sarosījās ziņkāre, cik tad pasaulē ir tādu vietu, kur cilvēkus uzrunājusi Dievmāte. Vēl jo vairāk tāpēc, ka iepriekšējos gados līdzīgs stāsts bija dzirdēts Monseratā Spānijā, Medžugorjē Bosnijā – Hercegovinā, Liheņā Polijā.
Precīzu statistiku gan neatradu, taču uzzināju – Dievmāte parādās ik pa laikam un visur pasaulē, un šīs tikšanās joprojām turpinās. Kādam tās, iespējams, bijušas smalkas dvēseliskas izjūtas, citam – dramatiskas vīzijas, kad no debesīm nākuši viedi vēstījumi.
Bet vai tam visam arī ticēt? Jo kas tikai cilvēkiem nerādās un ko tikai popularitātes dēļ kāds neizdomā! Taču, izrādās, tam ir arī likumīgs pamats. Lai nebūtu paļaušanās tikai uz cilvēku izdomājumiem, Svētais Krēsls, balstoties uz stingriem argumentiem, ir oficiāli apstiprinājis 13 reizes, kad Jaunavas Marijas parādīšanās varētu būt patiešām notikusi. Dažu vīziju apstiprināšana atstāta vietējo bīskapu ziņā, savukārt daudzi redzējumi palikuši fantāziju līmenī.
Īpaši bagāts ar Dievmātes apciemojuma reizēm esot 20. gadsimts, sākot jau no pieminētās Fatimas. Tas skaidrojams ar to, ka pasaule mūsdienās saskaras ar ļoti smagām un nopietnām problēmām, tādēļ Jaunava Marija ierodas brīdināt cilvēkus. Izredzētie visbiežāk bijuši bērni, kuriem tad nodots galvenais vēstījums – no jauna atgriezties pie Dieva. Bieži vien Dievmātes parādīšanās reizes pavadījuši arī brīnumaini izdziedināšanas gadījumi. Saprotams, šīs vietas ir visai naski kļuvušas gan par svētceļojumu mērķiem ticīgajiem, gan arī, situāciju izmantojot, vareni komercializējušās.
Fatimā svarīgākais skaitlis – 13
Bet nu mazliet vairāk par Fatimu, kur Jaunava Marija 1917.gada 13. maijā ir parādījusies trim maziem ganiņiem – Francisko, viņa māsai Jacintai un māsīcai Lūcijai. Viņa bērniem stāstījusi par sāpēm, kas plosa pasauli kara un revolūciju dēļ, aicinājusi uz lūgšanu, gandarīšanu un ciešanām, kas var nest pestīšanu. Katru mēnesi ikreiz 13. datumā parādoties bērniem, Dievmāte viņiem devusi arī trīs pareģojumus un vīzijas – pirmā bija elles vīzija, otrā – Otrā pasaules kara sākums, bet trešā vīzija ir palikusi noslēpumā. Pāvests Jānis Pāvils II Fatimas Dievmātei kā trešo pareģojumu gan ir piedēvējis savu brīnumaino izdzīvošanu pēc 1981. gada 13. maija atentāta Svētā Pētera laukumā.
Tagad Fatima ir plašs svētvietas komplekss, uz kuru katru gadu dodas tūkstošiem svētceļnieku no visas pasaules. Te uzcelta varena bazilika, pēc Dievmātes norādījuma viņas parādīšanās vietā – kapela. Uzbūvēta arī jauna, plaša Vissvētās Trīsvienības baznīca. Vissvarīgākais skaitlis te ir 13, jo Dievmāte ar ganiņiem tikusies katru mēnesi pusgada laikā un ikreiz 13. datumā.
Ļaužu te papilnam, bet īpaši garas rindas izveidojušās pie iespaidīgām krāsnīm, kurās līdz ar savām likstām un slimībām var iemest turpat veikaliņos nopirktās sveces, dažas resnas kā milnas. Liesmas šaujas rūkdamas, raisot asociācijas ar elles krāsnīm, un melni dūmi skrien stāvus gaisā, likdami aizdomāties par dažu labu vides problēmu. Ļaužu bariem pa vidu, sakoncentrējušies grūtajam procesam, svelmīgajā dienvidu saulē pa garo celiņu uz ceļiem rāpo grēlus nožēlojošie. Īpaši aizkustināja kāds pagalam nomocījies jauns puisis, laikam gauži sagrēkojies, kuru morāli balstīja līdzi soļojošā sieva un dēlēns ratos.
Medžugorjē vēl meklēs pierādījumus
Bosnijas – Hercegovinas pilsētiņas Medžugorjes kā svētvietas vēsture ir krietni jaunāka. Tā aizsākas 1981. gada 24. jūnijā, kad mazajā ciematiņā sešiem bērniem parādījās Dievmāte, kas likusi lūgties par mieru visā pasaulē. Kopš tās dienas, kā liecinot vizionāri, Dievmāte joprojām ar viņiem tiekas ik dienu.
Zināms, arī Medžugorje, pateicoties publicitātei, ir kļuvusi par vienu no vispopulārākajiem svētceļojumu objektiem pasaulē. Kopš 80. gadiem to esot apmeklējuši vairāk nekā 30 miljoni svētceļnieku no visas pasaules. Viens no ticīgo smagākajiem pārbaudījumiem ir nakts kāpiens tumsā pa akmeņainajām takām Krusta kalnā, lai tur sveiktu saullēktu.
Mazais ciematiņš šajos gados ir izaudzis par rosīgu pilsētu ar daudzstāvu viesnīcām un visu nepieciešamo tūrisma infrastruktūru, bet vietējie iedzīvotāji veiksmīgi atraduši savu nišu, izmitinot tūristus savās mājās un tirgojot suvenīrus. To daudzums te ir acis žilbinošs.
Tomēr Medžugorje joprojām nav iekļuvusi 13 oficiāli atzīto svētvietu sarakstā, jo Bosnijas – Hercogovinas bīskapi apšauba vīziju autentiskumu un Vatikāns ieņem piesardzīgu pozīciju. Tomēr Pāvests Francisks ir nolēmis atļaut draudzēm oficiāli organizēt svētceļojumus uz Medžugorji. Taču tas nenozīmē, ka Baznīca nu būtu atzinusi Dievmātes parādīšanās Medžugorjē autentiskumu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz cilvēku jaudīgo plūsmu, bet baznīcai vēl jāturpina veikt izmeklēšanas darbus.
Kļuvusi par Katalonijas simbolu
Uz Monseratu, kas ieslēpusies kalnos netālu no Barselonas, svētceļotāji dodas, lai paklanītos Monseratas Melnajai Dievmātei – statujai, kuru 880. gadā Monseratas kalna Svētajā alā atraduši ganu zēni. Pašu Dievmāti ganiņi te gan nav satikuši, taču ieraudzījuši no alas nākošu gaismas staru un dzirdējuši no debesīm skanam brīnišķīgu dziesmu. Alā viņus sagaidījusi Dievmātes statuja. Kā vēsta leģenda, tā tas turpinājies vairākas sestdienas pēc kārtas, līdz brīnumu skatīt ieradies pats bīskaps. Viņam sakārojies Dievmātes statuju ņemt līdzi, bet tā nav bijusi izkustināma no vietas. Vēl viens brīnums! Neko darīt, nolemts, ka statujai jāpaliek Monseratā, un 12. gadsimtā tai tika uzcelta baznīca.
Tā kā Monseratas Dievmātes brīnumu darbi jau 13. gadsimtā tika apstiprināti arī rakstos, viņas statuju paguvuši apmeklēt daudzi pāvesti, karaļi un svēto kārtā ieceltie. Arī tagad ikviens, iemaksājot savu artavu un iestājoties garā rindā, var uzkāpt augšā līdz statujai un, raugoties Dievmātes vaigā, veltīt pāris sekundes savas vēlmes paušanai.
Melnās Madonnas statuja ir 95 cm augsta, veidota no papeles un klāta zeltā, izņemot seju un rokas.Tā ir kļuvusi arī par Katalonijas simbolu un patronesi. Viņai ir pat savs dievkalpojums, kura laikā katru dienu precīzi pulksten 13 atskan Marijas dziesma ,,Virolai”, kuru dzied slavenais Monseratas zēnu koris – viens no vecākajiem zēnu koriem Eiropā.
Parādījusies arī Latvijā
Aglonā īpaša ir Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes svētbilde, kuru atsedz tikai svinīgos gadījumos reliģisku svētku laikā. Uzskata, ka tai piemīt dziednieciskas spējas. Gan plaši netiražētas, tomēr ir atrodamas ziņas, ka arī Aglonā Dievmāte ir redzēta vaigā, proti, 1698. gada augustā dziļi ticīgajai Viškovas muižas kalponei Annai starp divām priedēm esot parādījusies Dievmāte ar Jēzus bērniņu rokā. Šeit tad arī pēc gada dominikāņi nodibināja klosteri, bet 1670. gadā uzcēla pirmo koka baznīcu.
Kā aprakstīts jau šajos laikos izdotajā grāmatā “Dievmāte Latvijā”, Dievmātes parādīšanās gadījumu dievbijīgiem cilvēkiem Latvijā, īpaši Latgales pusē, netrūkst arī tagad. Bet tas pagaidām vēl no sērijas – gribi tici, gribi nē!
Teksts un foto: Anita Banziņa
