Koka suvenīri no sirds
Saulkrasti vilina atpūtniekus kā labi sakopts kūrorts Rīgas līča Vidzemes piekrastē, tādēļ nav brīnums, ka mazāk pazīstami ir tie pilsētas iedzīvotāji, kuri nenodarbojas tieši ar kūrviesu apkalpošanu, bet gan ar citām tūristus tradicionāli interesējošām lietām, piemēram amatniecību. Starp šādiem cilvēkiem noteikti minama kokamatniece Signe Sinkeviča. Viņa gatavo dažādus koka dekorus, paliktņus, brokastu dēlīšus, suvenīrus un grebj karotes, taču pagaidām vēl nav gatava pieņemt interesentus savā darbnīcā.
No kurienes tev interese par kokiem un to apstrādi?
Protams, skolā man to nemācīja. Tur vajadzēja vārīt zupas, šūt priekšautus, tādēļ strādāt ar koku likās interesantāk, jo koks ir dabisks materiāls. Ar kokamatniecību nodarbojos tikai gadus septiņus astoņus. Par to liecina mani pieraksti uz iegūtajiem kokmateriāliem. Nesen kaut ko taisīju no 2012. gadā gāztas ābeles. Darbošanās sākās ar to brīdi, kad manis pārstāvētajam sporta klubam (Signe ir šautriņu metēja un regulāri piedalās dažādās sacensībās – aut.) bija nepieciešamas balvas, taču naudas nebija. Es sazāģēju koka ripiņas, aizņēmos iededzināšanas aparātu, un šis process ļoti iepatikās. Tālāk koka apstrādāšanas prasmes apguvu pašmācības ceļā, skatoties daudzus video Google un You tube – tur atrodami visdažādākie paraugdemonstrējumi un variācijas par katru tēmu.
Kurš koks tev ir vismīļākais?
Pārsvarā taisu lietas no viena koka gabala, bet lielākus darbus, piemēram, paliktņus dažkārt nākas līmēt. Vismīļākā man ir ābele, taču karotes grebju arī no plūmes un ķirša. Līmēšanai izmantoju sarkankoku, zebrano un ozolu.
Kas ir pieprasītākie koka izstrādājumi?
Ziemassvētku laikā tie ir svečturi, dažādas figūriņas, eglīšu rotājumi. Mēģinu taisīt arī sniegavīru – sievieti (smejas), jo sniega vecis jau gatavs, un kārta pienākusi sievai un bērniem. Suvenīrus man pasūta Saulkrastu TIC, tostarp ir magnētiņi ar uzrakstiem un pilsētas nosaukumu. Sadarbojos arī ar citām pašvaldībām. Šobrīd manis darinātos suvenīrus var iegādāties Lēdurgas dendroparkā. Visiecienītākās ir karotes un virtuves lāpstiņas. Cilvēkiem patīk, ka tās atšķiras no poļu analogiem, jo nav štancētas, bet taisītas ar rokām (kaltu, smilšpapīru) un mīlestību. Manējās ir gludas, gludas, patīkami rokās paņemt un forma ļoti precīza, kas manu darbu atšķir no pārējiem.
Cik ilgā laikā vari uztaisīt vienu karoti?
Parasti vienā paņēmienā tās netaisu, bet ieguldīto laiku kopā ņemot trīs četras stundas sanāks, lai viss būtu izdarīts perfekti. Man nepatīk ilgi sēdēt vienā pozā – mazliet pagrebju, tad aizeju pie virpas (slīpripas) un kaut ko pavirpoju, paslīpēju, pēc tam atgriežos pie karotes ar lielāku azartu.
Vai no dažādiem kokiem taisītām karotēm ir arī dažādas garšas?
Pirms pirmās lietošanas mazliet var sajust koksnes smaržu, bet vēlāk tā pazūd. Karotes ir ļoti cietas un nekādas vielas no tām neizdalās. Tas gan attiecas uz Latvijā augošiem kokiem, tādēļ no svešzemniekiem – sarkankoka un zebrano – karotes neiesaka taisīt, jo nav pilnīgas pārliecības, ka karstuma ietekmē vai miecējot no tām neizdalīsies pārtikā nevēlamas vielas.
Ar ko vēl nodarbojies, kad apnīk uzturēties savā darbnīcā?
Kad ilgs laiks pavadīts šaurā telpā, gribas plašumu. Tad ņemu savu suni Džardžaru, un mēs dodamies pastaigāties un trenēties. Ar panākumiem piedalāmies suņu paklausības sacensībās. Džardžaru jau kā pieaugšu suni paņēmu no patversmes. Viņam ir pašam sava FB lapa. Ar tās palīdzību mēģinu cilvēkiem darīt zināmu, ka bezšķirnes patversmes suns var būt ne tikai mājas mīlulis un sargs, bet arī izcils paklausības jomā. https://www.facebook.com/sarkanaisnokarenaususuns/
Signes Sinkevičas darbus var apskatīt un iegādāties:
- https://signewoodart.wordpress.com/
- https://www.facebook.com/Signeskoki/
- https://www.etsy.com/shop/SigneWoodart.
Kontaktinformācija: Signe Sinkeviča – [email protected], +371 26 524 083
© teksts un foto: Zigmunds Bekmanis, 22.11.2019.
Saistītie ceļveži:
