Aleksandrs Dauge bija izcils latviešu pedagogs un publicists, LR izglītības ministrs (1921-1923), Latvijas Universitātes filoloģijas profesors, LU goda doktors (1931). Rakstos viņš uzsvēra skolotāja māku bērniem iestāstīt uzdoto vielu samērīgā daudzumā un uztveršanai saprotamā valodā.
Dzimis Saukas “Kalna krogā” skolotāja Jura Dauges ģimenē. Viņa jaunākais brālis bija stomatologs un revolucionārs Pauls Dauge (1869- 1946). Mācījās pie tēva Saukas pagastskolā, vēlāk Pēterburgas Sv.Annas baznīcas skolā (1882-1886). Kā eksterns nolika gala eksāmenus Tērbatas ģimnāzijā (1887), studēja teoloģiju (1889-1890) un vēsturi (1890-1895) Tērbatas universitātē. Piedalījās Tērbatas latviešu studentu literāriski zinātniskajā pulciņā (“Pīpkalonijā”), kur sadraudzējās ar Eduardu Veidenbaumu. 1892. gadā publicēja savus pirmos marksistiskos rakstus par garīgās dzīves atkarību no ekonomiskajiem likumiem.
Pēc universitātes beigšanas strādāja par skolotāju Trefnera ģimnāzijā Tērbatā (1895-1897), pēc tam devās uz Poliju, kur strādāja par vācu valodas skolotāju Sedlces ģimnāzijā (1897-1900) un Varšavas 1. ģimnāzijā (1900-1997). Līdztekus bija literatūras un pedagoģijas skolotājs Sieviešu neofiloloģiskajos kursos un vācu valodas un vēstures skolotājs Varšavas Augstākajos komerckursos. 1907. gadā A. Dauge pārcēlās uz Krieviju, kur strādāja Maskavas Aleksandra komercskolā (1907-1920), līdztekus lasīja izglītojošas lekcijas dažādos kursos un biedrībās
Latvijā viņš atgriezās 1920. gadā un tika ievēlēts par Latvijas Universitātes pedagoģijas docentu un pedagoģijas nodaļas vadītāju. 1921.-1923. gadā Aleksandrs Dauge bija Latvijas Republikas izglītības ministrs. No 1927. gada bija žurnāla “Latvijas Jaunatne” redaktors. 1931. gadā A.Daugem piešķīra pedagoģijas goda doktora grādu un ievēlēja par LU profesoru. Bija studentu korporāciju “Fraternitas Livonica” un “Dzintra” goda filistrs.
Miris 1937. gada 11. martā Rīgā, apglabāts Lielajos kapos.
