Tirgotājs, žurnālists, folklorists, leģendārs latviešu izcelsmes bagātnieks, Latvju dainu pirmais izdevējs Indriķis Ķiparts (vēlāk Henrijs Visendorfs) ir devis nozīmīgu ieguldījumu latviešu valodniecībā un valodas attīstībā, popularizēdams latvietības jautājumus vācu, angļu, franču presē. Ir arī brošūras “Ziņas par latviešu ticību” autors.
Indriķis Ķiparts dzimis Paltmales pagastā (tagad Līgatnes pagasts) dzirnavnieka četru bērnu ģimenē kā vecākais dēls. Izglītību viņš ieguva vācu skolā Rīgā un ģimnāzijā Pēterburgā.
Parīzē dzīvoja neprecējies Indriķa mātes brālis bagātnieks Henrijs Visendorfs (Wissendorff), kurš uzaicināja jauneklis pie sevis, adoptēja, dodot savu vārdu, un nodrošināja tautsaimniecības studijas Kondorsē licejā Parīzē. Tur Visendorfs apguva franču, vācu, angļu, krievu valodu, no Parīzes uzturēja sakarus ar Pēterburgas latviešiem, sūtīja rakstus latviešu avīzēm.
Visendorfs atbalstījis latviešu pasākumus: 1883. gadā izkārtoja latviešu pārstāvēšanu Pasaules izstādēs Čikāgā, sekmēja latviešu skolas un bibliotēkas, sarīkoja un materiāli atbalstīja Līgatnes pagasta dziesmu svētkus.
1886. gadā, pēc tēvoča nāves, mantoja viņa kapitālu un 1887. gadā Pēterpilī izveidoja vilnas audumu vairumtirdzniecības uzņēmumu.
1889. gadā interese par etnogrāfiju Visendorfu saveda kopā ar Frici Brīvzemnieku, kura mudināts, viņš sāka rūpēties par dainu izdošanu.
1890. gadā apprecējies ar bagāta holandiešu tirgotāja meitu. Bija izdarīgs un praktisks, teicams veikalnieks ar labiem sakariem. Kļūdams Krievijā par ievērojamu tirgotāju, izvirzījās amatos – Pēterpils domnieks, apgabaltiesas zvērināts piesēdētājs, Izglītības ministrijas komitejas loceklis. Sabiedriskā ietekme palīdzēja viņam sekmēt latviešu un lietuviešu kultūras un grāmatniecības attīstību. Visendorfs darbojās publicistikā, rakstīja cittautu un latviešu laikrakstiem (“Balss”, “Baltijas Vēstnesis”), žurnālam “Austrums”.
Pārkrievošanas laikos aizstāvēja latviešu nacionālās intereses. Palīdzēja Fricim Brīvzemniekam publicēt pret latviešu skolu krievināšanu vērstus rakstus. Pievērsās latviešu folklorai un mitoloģijai, par ko publicēja rakstus presē un izdeva grāmatu “Ziņas par latviešu ticību”. Piedalījās dainu vākšanā un nodeva Krišjānim Baronam 28 406 dainas. Iesaistījās Latvju dainu izdošanā – savāca ziedojumus “Latvju dainu” 1. sējuma (1894-1898) izdevumam, ieguldīja arī savus 500 rubļus (kas ir ļoti ievērojamā summa salīdzinot ar vidēju tā laika strādnieka algu 7-15 rubļi mēnesī). Visendorfs arī panāca, ka ar 1900. gadu dainu izdošanu pārņēma Krievijas Zinātņu akadēmija. 1891.-1903. gadā izdeva A. Lerha-Puškaiša Latviešu teikas un pasakas, 1–5.
1905. gadā aģenta blēdību dēļ Visendorfa kokvilnas pārstrādes uzņēmums cieta lielus zaudējumus un bankrotēja. Visendorfa darbība apsīka Pirmā pasaules kara darbības dēļ. Miris 1916. gadā 31. augustā Sanktpēterburgā no infarkta, apbedīts Volkova kapos.
H. Visendorfa ģimenē bija 2 dēli un 2 meitas. Revolūcijas jukās viens dēls pazuda, otrs nomira. Atraitne un meitas apprecējās ar ārzemniekiem, izbeidzot Visendorfu dzimtas vārdu.
Informācija aktualizēta 29.10.2020.
Saistītie ceļveži un raksti:
- Vidzemes šoseja 1 (A2/E77): (RĪGA) – Garkalne – Inčukalns – (SIGULDA) – (Augšlīgatne) – Ieriķi – Melturi – maršruta ceļvedis
- Augšlīgatne – LĪGATNE – Zvārtas iezis – Kārļi – Rakšu zoo – (CĒSIS) – maršruta ceļvedis
- (Augšlīgatne) – Nītaure – Zaube – Ķeipene – Madliena – Laubere – Vērene – Krape – (Skrīveri) – maršruta ceļvedis
