Jaunlatviešu centienus Pēterupē mēģināja īstenot arī mācītājs Jānis Neilands, kurš Skultē, Pēterupē un Carnikavā bija draudzes gans no 1871. Līdz 1883. gadam. Bijis Latviešu draugu biedrības direktors. Neilands atzinies, ka Pēterupei pieder viņa mīlestība: “Kā var Burtnieku ezeru salīdzināt ar manu mīļo jūru? Kad jūra bangojas, tad jūra savas dziesmas dzied, – kas lai to aizmirstu!”
A. Bīlenšteinam, vienam no pirmajiem latviešu valodniekiem, Neilands viņa 25 gadu amata svētkos veltījis dzejoli ‘’Bitīte”, ko nezinātājs mūsdienās var noturēt par tautasdziesmu: “Teici, teici valodiņa, Ko upīte burbulēja, Ko upīte burbulēja, Ko pogoja lakstīgala.” Vēlāk tam melodiju sacerējis Jānis Cimze.
Strādājot Skultē un Pēterupē, Neilands izveidoja kori, ar kuru 1873. gadā piedalījās I Vispārīgos Latviešu dziedāšanas svētkos. 1879. gadā Neilands iestādīja liepu aleju no baznīcas uz mācītāja māju. Apbalvots ar zelta amata krustu.
Informācija aktualizēta 07.05.2020.
Saistītie ceļveži un raksti:
