Jau gadu pēc Katrīnas II ceļojuma pa Vidzemes guberņu (1764) Vidzemes luterāņu baznīcas konsistorija izdeva rīkojumu par skolām. Tajā teikts, ka visi zemnieku bērni jāmāca lasīt un muižkungam jārūpējas par to, lai visi bērni, kuri mācās, būtu arī paēduši. Pēterupē bija skolotājs Mārtiņš Ķīše, kuru uzturēja zemnieki, maksājot reņģu siekus, bet par vietējo apbedīšanu skolotājs saņēma arī naudu. Vienīgi skolēnu gan vēl nebija.
1802. gadā imperators Aleksandrs I nodibināja īpašu tautas apgaismošanas ministriju, kas sāka vadīt izglītības lietas. Gadu vēlāk Vidzemes konsistorija izsūtīja draudžu mācītājiem cirkulāru par skolu uzlabošanu. Tika sākta reforma arī zemnieku dzīves uzlabošanai. 1816. gadā tika nodibināta Pēterupes draudzes skola, kurā darbojās skolotājs Pēteris. Kad pēc desmit gadiem tika doti uzvārdi, skolotājs ieguva vārdu Šults.
Izglītība un zināšanas piejūras ciemu bērniem bija kā slogs. Apkārtnes iedzīvotāju galvenā nodarbošanās bija zvejniecība, bet jūra prasīja zināšanas, kuras nemācīja ne vācu, ne latviešu skolotāji.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Saulkrastu_vēsture
Informācija aktualizēta 10.12.2019.
Saistītie ceļveži un raksti:
