Priekuļu pagasts, Cēsu novads
Priekuļi senāk saukti par Avotiem, droši vien šīs zemes burbuļojošās bagātības dēļ, jo šajā apkaimē tiešām var atrast skaistākos avotus Latvijā.
LLU Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrs (https://www.arei.lv/) dibināts 1912. gadā (sākumā saucās Priekuļu Selekcijas un izmēģinājumu stacija, pēc tam – līdz 2016. gadam – Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts). Tā galvenais uzdevums ir jaunu labības, kartupeļu, zirņu un kaņepju šķirņu izveide. Darbībai un pētījumiem centrs izmanto ap 300 ha zemes. 2012. gadā izveidots Latvijas laukaugu selekcijas muzejs (Zinātnes iela 2).
Cauri Priekuļiem ved Cēsu-Madonas šoseja, ciemata robežās ceļš tiek saukts par Cēsu prospektu. Šķeltu laukakmeņu ēkā atrodas Priekuļu novada pašvaldība (Cēsu prospekts 5, Priekuļi).
Blakus pašvaldības ēkai ierīkots Priekuļu Saules parks (Cēsu prospekts 7, Priekuļi). Tajā atrodas dalības jeb analemmatiskais Saules pulkstenis, viens no lielākajiem Latvijā un arī Baltijā. No 2 ha iesākumā (toreiz kā Jaunais parks) tas izveidojies par 10 ha lielu parku un apvieno 3 elementus – Kosmosu (pārstāv Saules pulkstenis), Zemi (dīķis), Dvēseli (tēlnieces Ingas Bergas veidotā skulptūra “Dūdieviņš”). Parkā bērniem izveidota Meža izziņas taka, tajā izvietotas 15 meža dzīvnieku un putnu kokā veidotas skulptūras (tās veidojis vietējais koktēlnieks Artūrs Balodis). Ejot pa Veselības taku, var iepazīt Latvijas ārstniecības augus, izmasēt kāju pēdas un vienlaikus smelties zemes enerģiju. Jaunākais parka papildinājums ir Rododendru dārzs, kurā aug ap 200 krāšņu rododendru. Parku rotā arī krizantēmas, virši. Parka veidotājs ir ainavu dizaineris Jānis Sirlaks.
Turpinām ceļu pa Cēsu prospektu līdz Dārza ielai, kur jāgriežas pa labi. Pa to var nonākt līdz Sertifikācijas un testēšanas centram.
1911. gadā Priekuļos tika dibināta Baltijas Mašīnu izmēģinājumu stacija, kuras uzdevums ir bijis dot slēdzienus par pašu zemē un ārzemēs ražotās lauksaimniecības tehnikas pielietojamības iespēju Latvijas laukos. 2004. gadā uzņēmumu reorganizēja, izveidojot valsts SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs” (Dārza iela 12, Priekuļi, https://www.stc.lv/), 2019. gadā to iegādājās privātpersona no citas valsts. Tagad STC galvenie darbības virzieni ir bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu sertifikācija un Eiropas Savienībā ražotās tehnikas testēšana. Kādreiz pie stacijas šķūnī atradās Lauksaimniecības tehnikas izstāžu zāle. No tās saglabājušies vien pāris eksponāti, kas tagad apskatāmi uzņēmuma foajē.
Blakus atrodas Priekuļu mašīnu stacija ar veikalu (Izstādes iela 4, Priekuļi, https://www.masinustacija.lv/), tās angārā var apskatīt jaunāko lauksaimniecības tehniku. Stacijas logotipā ietverts viens no kādreizējās Izstāžu zāles eksponātiem – tvaika lokomobile.
1910. gadā sāka darbu Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums. Apvienojot Cēsu tehnoloģiju un dizaina vidusskolu un Priekuļu tehnikumu, 2019. gadā izveidoja Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikumu (tajā iekļāvusies arī 1944. gadā dibinātā lauksaimniecības skola Jāņamuižā).
Izmēģinātāju ielā 1 (tuvu tehnikumam) pie galdniecības IK “Apstrāde” skatāma koka skulptūru ekspozīcija, ko darinājis koktēlnieks Artūrs Balodis (dzimis 2003. gadā, galdniecības īpašnieka Raivja Baloža dēls, https://www.instagram.com/chainsaw_samurai/).
foto: Paulis Stars, 03.04.2021.
Pie izbraukšanas no Priekuļiem ceļu krustojumā zaļo 1935.-1936. gadā stādītā Vadoņa birze. Uz Birutas Grīsles 1989. gadā veidotā akmens iekalti Kārļa Ulmaņa vārdi: “Mēs esam, mēs būsim, mēs paliksim”. Var piebilst, ka 1918. gadā Ulmanis, toreiz vēl nebūdams politiķis, bet atzīts agronoms un lauksaimniecības speciālists, dzīvoja Priekuļos (pārcēlās uz šejieni no Rīgas līdz ar “Baltijas lauksaimnieka” redakciju). Pie viņa kādreizējās dzīves vietas 20. gadsimta 90. gados uzstādīts piemiņas akmens.
Mežmalā tuvu Raunas un Mežciema ielu krustojumam atrodas Priekuļu-Lodes bateriju lauks. Zviedru skansts laukums ir 3 ha. To ietver nocietinājumu sistēma (vaļņi, grāvji, lielgabalu pozīcijas). Iespējams, ka šeit atradusies Baltazara Rusova hronikā minētā Ivana Bargā karaspēka nometne, pie kuras 1578. gadā notika viena no vislielākajām un asiņainākajām kaujām visā Livonijas karā (poļi un zviedri pret krieviem). Ivana Bargā karaspēks iekārtojis galveno mītni pie “Mežciemu” mājām. Tur dažas dienas uzturējies arī pats cars.
Informācija aktualizēta 12.04.2021.
