“Vai pa ceļu, vai pa lauku – visi ceļi ved uz Sauku!” Nosaukuma nozīme: vieta, no kurienes sasauc. Sauka (agrāk Vecsauka) ir ciems Jēkabpils novada Saukas pagastā. Tas izvietojies Saukas ezera krastā, valsts vietējo autoceļu Lone-Sauka, Viesīte-Deši-Cīruļi (Rite) krustojumā. Apkārt plešas Saukas dabas parka teritorija.
Ciema austrumu daļā atrodas ražošanas un saimnieciskās apbūves teritorija, kurā iekļaujas bijušās Saukas arodvidusskolas ēkas, centrā ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve, rietumos izvietojusies individuālās apbūves teritorija. Dienviddaļā ir sabiedrisko iestāžu apbūve, kurā ir arī veikals. Bibliotēka atrodas ciema ziemeļos.
Ciema austrumu pusē izvietojies Saukas dzirnavu dīķis, kurā ietek un vēlāk iztek Klauce, kas ciema ziemeļos ietek Saukas ezerā. No Klauces, pēc tās iztekas no dīķa, labajā pusē attek grāvis, kas plūst ciema dienvidos uz rietumu pusi.
Saukā atrodas vairāki kultūrvēsturiski pieminekļi – Saukas mācītājmuiža, piemineklis stomatologam, profesoram Paulam Daugem, piemiņas akmens fotogrāfijas Latvijā pamatlicējam Mārtiņam Bucleram, komponista, profesora Arvīda Žilinska dzimtās mājas “Lejas Arendzāni” un Smiltaines kapi, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no ciema.
Ciems izveidojies ap Vecsaukas un Jaunsaukas muižām, bijis samērā biezi apdzīvots, taču iedzīvotāji lielākoties dzīvoja viensētās vai to grupās. Agrārās reformas rezultātā bijušās Vecsaukas muižas centrā iekārtoja lauksaimniecības skolu, kas vēlāk mainīja nosaukumu, kļūdama par 9. Lauku profesionāli tehnisko skolu, vēlāk – Saukas arodvidusskolu, kas mūsdienās ir slēgta. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Sauka bija slavena ar zirgiem.
Pašreizējā apbūve izveidota Latvijas PSR laikā kā padomju saimniecības “Lone” ciemats, kad 70. un 80. gados valsts politikas rezultātā tika likvidētas viensētas, celtniecību atļaujot tikai ciemos. Šajā laikā Sauka kļuva par nozīmīgu centru, ko ietekmēja esošā skola.
